Jaunumi

Neparastas rudens sēnes acu priekam

Bagātīgajā rudens sēņu klājumā, kas šogad nudien lutina sēņotājus, vērīgākie mežos pamanīs arī retas un īpašas sēnes. Ne vienmēr sēnes liekamas grozā – uz mežu var doties arī citādās sēņu medībās – atrast un priecāties par mazāk zināmām, aizsargājamām vai izskata ziņā pārsteidzošām sēnēm.

Tā, piemēram, apsekojot aizsargājamās teritorijas Dienvidkurzemes reģionā melnalkšņu jaunaudzē, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas speciālistes Solvitas Reines uzmanību piesaistījusi koši sarkanīga krāsa. Tā izrādījusies reti sastopamā lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), kas augusi uz veca, satrupējuša melnalkšņa celma. Šī ir jau otrā vides plānošanas speciālistes konstatētā lakas plakanpiepes atradne LVM Dienvidkurzemes reģionā.

Lakas plakanpiepe ir reti sastopama piepe Latvijā un tā ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Tās lielākoties aug uz lapkoku celmiem vasarā un rudenī, reizēm turpina augt arī nākamā un pat aiznākamā gada sezonā. Lakas plakanpiepes cepurīti klāj ciets, lakai līdzīgs slānis, kurš dara to izteikti spīdīgu gan mitrumā, gan sausumā. Kātiņa augstums var sasniegt 15 cm, bet cepurīte – šķīvja lielumu, tomēr Latvijā tik lieli augļķermeņi līdz šim nav konstatēti.

Rudens taurene (Craterellus cornucopioides) nav ne īpaši reta, ne arī aizsargājama, tomēr – tā kā mēdz slēpties zem kritušām koku lapām, tās var arī nepamanīt. Rudens taurenes gandrīz vienmēr aug grupās, bieži vien visai ciešās, tāpēc, ja uziet vienu puduri, visticamāk tuvumā ir vēl vairāki. Rudens taurene, tautā saukta arī par miroņtaureni, ir gailenes radiniece un, par spīti nosaukumam un ne tik vilinošajai ārienei, ir ēdama un garda sēne, cepama bez iepriekšējas vārīšanas. Zinātāji rudens taurenes meklē jo īpaši, jo tai piemīt bagātīga meža sēņu garša un tajā manāmas pat dārgo trifeļu notis. 

Veiksme, ja mežā gadās ieraudzīt skaisto un kuplo čemuraino čemureni. Vienai sēnei var būt pat vairāki simti cepurīšu. Čemurainā čemurene (Polyporus umbellatus) ir viena no trim Latvijā konstatētajām piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola") sugām. Visas trīs Latvijā sastopamās čemurenes – čemurainā, daivainā un milzu – ir  ierakstītas Sarkanajā grāmatā un ir aizsargājamas.

Lai arī Latvijas mežos bieži sastopamas, arī porcelāna tintenes (Coprinus comatus) mēdz pārsteigt – LVM vides eksperte Kandavas mežos manījusi iespaidīga izmēra porcelāna tintenes neparasti lielā skaitā vienuviet. Sākumā tinteņu cepurīte ir cilindriska līdz olveida, vēlāk zvanveida līdz smaili zvanveida un balta, zīdaini šķiedraina, taču vecumā - ar saplaisājušu un uzritinātu malu, pamazām no malām pārvēršoties tintei līdzīgā masā. Porcelāna tintenes sastopamas zālainās vietās, tīrumos, ganībās, trūdvielām bagātās augsnēs.

Lasīt vairāk:

• LVM vides eksperte atklāj vērienīgu ļoti retas augu sugas atradni
• Sēnes, kas aug uz citām sēnēm
• Šogad konstatēts 15 gadu laikā lielākais apdzīvotu zivjērgļu ligzdu skaits