Piesakies jaunumiem
16 • 07 • 2021
Dabas norises karstajā vasarā
Vasaras pašā vidū, siena un liepu mēnesī, dabā gājēji var novērot ļoti daudz interesantu norišu. Turklāt šogad vasara līdz šim bijusi īpaši karsta, un tas ietekmējis arī vairākus procesus dabā. Tāpēc šoreiz dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis stāsta, ko dabā gājēji var novērot jūlijā un kā dažādās norises ietekmējusi šīs vasaras svelme.
Pārmērīgais karstums, kas sākās ap vasaras saulgriežiem, bioloģiskos procesus īpaši neietekmēja, bet vairākas norises karstums gan paātrināja - dažādu mežā ieraugāmu ziedu ziedēšanas periods karstuma ietekmē saīsinājās; ļoti agri, jau jūnija beigās, jūlija pašā sākumā daudzviet uzziedēja liepas. Vērīgākie pamanīja, ka liepas ziedot ne vien saldi smaržo, bet dienas laikā arī skan, jo ziedos masveidā rosās un dūc bites.
Jūlija pirmajā pusē joprojām var mieloties ar meža zemenēm un spradzenēm. Jau labu brīdi mežos salasāmas arī mellenes. Augļi šovasar agrāk nekā parasti nogatavojās arī sarkanajiem plūškokiem un indīgajām čūskogām un zalktenēm. Atgādinām: ne viss, kas izskatās gards, ir ēdams! Piemēram, čūskogas auglis ir visnotaļ līdzīgs mellenēm.
Savukārt azartiskākie tradicionālo ēdamo sēņu vācēji tajos mežos, kurus daudzmaz piemeklējis lietus, jau jūlija sākumā meklēja un arī atrada gailenes. Ap to pašu laiku piemērotās vietās tapa saožami arī zemestauki. Tagad zemestauki, tiesa, izmēros necili un dažkārt apvītuši, atrodami pat lietus ilgi neskartajās Kurzemes mežu vietās.
Karstums vilnis, kas veļas pār Latviju, ietekmējis ne vien augu, bet arī vairākuma kukaiņu dzīvi un paātrinājis to attīstību. Insektu sugu vairākumam par labu nākusi pērnā samērā siltā vasara un šī gada ne visai bargā ziema. Tagad gandrīz jebkurā vietā bez īpašas piepūles ieraugāmi gan dažādi pieaugušie kukaiņi, gan šo dzīvnieku kāpuri un nimfas, bet, esot īpaši vērīgiem, ieraugāmas arī oliņas. Visur - gan uz sauszemes, gan ūdenī - redzami dažādi kukaiņi dažādās stadijās. Pieaugušo kukaiņu klāsts svelmējošās vasaras plaukuma periodā ir gan daudzveidīgs, gan izteikti mainīgs, jo visu laiku nāk klāt aizvien jaunas sugas.
Lielais vairums putnu joprojām aktīvi iesaistīti sugas turpināšanas procesos, bet daudzām putnu sugām mazuļi šosezon jau ir izperēti, izbaroti un izvesti. Jautāsit, kāpēc tomēr joprojām skan arī dažu šo sugu spārnoto dziedoņu balsis? Tāpēc, ka daļa mazputniņu pāru, kas paguvusi izvadīt plašajā pasaulē pirmo savu pēcnācēju pulciņu, riesto atkal - jau otro reizi, lai arī ligzdotu otro reizi. Vienā vairošanās sezonā divkārt ligzdojoši putni nav nekas unikāls! Starp citu, viens otrs viņu pāris tad, kad beidz rūpēties par otro izperējumu, ķeras pie riesta vēl arī trešo reizi. Laika apstākļi putnu vairošanās procesus tiešā veidā neietekmē, taču, ja tie iespaido mazuļu lološanai nepieciešamās barības pieejamību, tad gan meteoroloģiskie apstākļi var ietekmēt vienas otras lidoņu sugas ligzdošanu.
Jūlijā Latvijā baros siro mājas strazdi, kas ieradušies no aukstākām zemēm (Igaunijas, Krievijas, Somijas), kurās tie ligzdojuši. Kāpēc atlidojuši? Tāpēc, ka ķiršu kauleņi gan dārzos, gan mežos ir nogatavojušies! Savukārt Latvijas būrīšos un dobumos izperētie mājas strazdi jau sen kā aizlidojuši uz siltākām zemēm Eiropā un mielojas ar turienes ķiršiem.
Saldo ķiršu laikā zem ķiršu kokiem mētājas to augļu kauliņi, kas paliek pāri pēc dažādu kārumnieku mielošanās. Tur, protams, atrodas tie ķirši, kas krituši lejā, ēdājiem rosoties zarotnē, bet var būt arī tā: atrodami mētājamies mīkstumi bez kauliņiem. Tas nozīmē, ka tur mielojušies dižknābji – putni, kuri ēd ķiršu kauliņu kodolus, mīkstumi viņus neinteresē. Savukārt āpši un jenotsuņi gardu muti notiesā to, ko dižknābji nometuši zemē.
No kurkuļiem par maziem, bet pilntiesīgiem abiniekiem jau sen pārvērtusies un ūdeņus pametusi parasto varžu, purva varžu un parasto krupju jaunā paaudze, bet zaļo krupju, smilšu krupju, brūno varžukrupju, kokvaržu un abu sugu tritonu pēcnācēji vai nu tikai sāk piedzīvot sauszemes dzīves labumus un sliktumus, vai pagaidām vēl kādā ūdenstilpē joprojām izbauda bērnību. Visilgāk agrās bērnības stadijā dzīvo zaļi krāsoto varžu pēcnācēji.
Sila ķirzaku mātītes un purva bruņurupuču mātītes jau izdējušas olas. Lielākā daļa pļavu ķirzaku dzemdējusi mazuļus (atšķirībā no sila ķirzakām viņas ir oldzīvdzemdētājas), tāpēc var paveikties ieraudzīt mazmazītiņus ķirzacēnus. Bet daļai čūsku jūlijā ir aktuālas rūpes par jauno paaudzi: no olām atbrīvoties sākušas zalkšu mātītes – viņām šai mēnesī ir dējamlaiks. Pārējo trīs rāpuļu sugu mātītes (odzes, gludenās čūskas, glodenes), kas visas ir oldzīvdzemdētājas, pēcnācējus vēl zināmu laiciņu nēsās sevī.
No rītiem varbūt kādam kaut kur jau paveicies izdzirdēt vilcēnu vai veco vilku balsis. Sasaukšanās! Jūlijā vilcēni, lai arī vēl zīž māti, jau iemēģina arī gaļu. Pirms vecāki no medībām atgriežas uz midzeni, viņi sagaudojas ar mazuļiem. Ne tikai vilki, visi augumā prāvākie zīdītāji vairāk vai mazāk aizņemti galvenokārt ar rūpēm par pēcnācējiem; visām meža zvēru sugām vēl aizvien ir mazuļu laiks. Šai pavasarī piedzimušo bērnu aprūpi vēl īsti nepabeigušas, jau atkal riesto caunas. Riestu šīs saldumu mīlošās plēsējas mēdz ik pa laikam īslaicīgi pārtraukt, lai pamielotos ar saldajiem ķiršiem.
Tāpat kā caunām, arī stirnām līdztekus pēcnācēju aprūpēšanai un pieskatīšanai jūlijā ir pārošanās laiks. Stirnu mātītes, drošākā vietā atstājušas savus šī gada mazuļus, ik pa laikam vakaros ar stieptiem pīkstieniem aicina ragainos kavalierus. Aļņu un staltbriežu tēviņiem šobrīd rit ragu augšanas (bet ne pārkaulošanās) periods. Viņiem līdz riestam vēl labu laiciņu jāciešas.
Lasīt vairāk:
