Piesakies jaunumiem
30 • 11 • 2020
Vijciema čiekurkaltē kaltē čiekurus jau 125 gadus
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) meža koku sēklu plantācijās rit ražas laiks – čiekuru ievākšana. Šogad plānots ievākt ap 900 hektolitriem priežu un ap 190 hektolitriem egļu čiekuru. Pēc čiekuru novākšanas, tie nonāk kādā no trijām “LVM Sēklas un stādi” čiekurkaltēm – Rendā, Kalsnavā vai Vijciemā.
Čiekurus sāk vākt rudens otrajā pusē, kad sēklas ir nogatavojušās un čiekuri jau dabiskā veidā ir zaudējuši daļu mitruma. Čiekuru vākšana turpināsies arī ziemas mēnešos, kamēr raža tiks ievākta pilnā apjomā.
Vijciema čiekurkalte Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Latvijas valsts mežu Vijciema čiekurkaltei šis gads ir īpašs. “Šāda veida čiekurkalte ir saglabājusies vienīgā pasaulē. Vairs nekur tādas nav. Sākot ar iekārtu, ar visiem čiekuru ruļļiem, krāsni, ceļamo ratu – lielākā daļa ir oriģināla. Tas, kas šeit ir nomainīts – jumts bija jālabo, durvis jaunas. Bet kopumā var teikt, ka šeit 90 un vairāk procentu ir 125 gadu vēsture.
Ēku tālajā 1895. gadā cēla vācu baroni. Vidzemes pusē bija plosījušies lieli mežu ugunsgrēki. Bija nepieciešamība atjaunot mežu, un vajadzēja sēklas, ar ko mežu atjaunot. Līdz tam mēģināja čiekurus žāvēt, sēklas iegūt mājas apstākļos. Uz plītīm žāvēt, arī graudu kaltēs, rijās. Bet tas nenodrošināja pietiekamu daudzumu un arī nebija efektīvi,” stāsta Vijciema čiekurkaltes pārzinis Ivars Palejs.
Vēsturiskā kalte, pateicoties daudzu mežkopju paaudžu pūlēm, ir ļoti labi saglabājusies un savas funkcijas veic vēl šodien. Kaut arī kalte vairāk kalpo kā ekskursiju un izziņu objekts, tā tāpat veic savas saimnieciskās funkcijas.
Šogad Vijciema čiekurkalte ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis. “Jaunais statuss nešaubīgi ir pagodinājums kaltei, taču tas turpmākajā apsaimniekošanā uzliek vēl augstākus pienākumus unikalitātes un vēsturisko vērtību saglabāšanā,” atzīst “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
2002. gadā Vijciema čiekurkalte iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008. gadā tā ieguva neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu, pirms trīs gadiem – industriālais mantojums tūrismam. Savukārt no 2019. gada čiekurkalte iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Lasīt vairāk:
