AS “Latvijas valsts meži” (LVM) zemes dzīļu laboratorijā, testējot minerālos materiālus, nereti izdodas atrast mazāk sastopamus iežus, interesantas formas minerālus, ziedošus akmeņus – mangāna izgulsnējumus un pat pirītu, kuru tautā mēdz saukt par “muļķa zeltu”.
Veicot minerālo materiālu ikdienas testēšanu paraugam, kas tika atvests no maisījuma, kuru plānots iestrādāt LVM meža autoceļā, laboratorijas tehniskā speciālista Dāvja Lapiņa uzmanību piesaistīja iezis, kurā bija saskatāms netipisks minerāla ieslēgums. Turpinot materiāla izpēti, speciālista aizdomas apstiprinājās: atrastais minerālis ir pusdārgakmenis – granāts Almandīns.
“Studējot ģeoloģiju, vismīļākais priekšmets bija zemes zinātnes. Jau iepriekš studijas prakses laikā smilts – grants atradnē, pētot dažādus iežus, biju atradis šāda veida granātu. Veiksmīga nejaušība, ka tieši šo paraugu testēju es. Šādi atradumi paspilgtina mūsu ikdienas darbu,” stāsta atraduma atklājējs, LVM tehniskais speciālists Dāvis Lapiņš.
Almandīns – sarkano vai sarkanvioleto granātu pats cietākais un pats izplatītākais paveids. Almandīnu krāsa var būt ķiršu, aveņkrāsas, violeta un pat brūnsarkana. Pēc formas gandrīz vienmēr granāti ir ar labi izveidotām kubiskām skaldnēm.
Latvijā sastopami pieci granātu paveidi un tieši Almandīna kristāli ir visizplatītākie. Visbiežāk redzami laukakmeņos, kā arī sastopami gneisos un kristāliskajos slānekļos atsevišķu graudu vai graudainu joslu veidā.
Almandīna granāts ir sastopams visā pasaulē, un Latvijai vistuvākās atradnes ir Somijā un Zviedrijā. Granāts ir populārs juvelieru vidū, kur to izmanto rotaslietās, pirms tam tos pulējot.
Zemākas kvalitātes granātus izmanto rūpniecībā: kvarca smilts aizvietotājs (smilšu strūklām), galdniecībā kokmateriālu slīpēšanai, stiklu pulēšanā, ūdens filtrācijas iekārtās un citur.
Lasīt vairāk: