Latvijas mežos izplatītākā koku suga ir priede, taču ozols ir plaši apdziedāts un aprakstīts latviešu folklorā, tas ir vīrišķības un nelokāmības simbols. Nereti tieši ozols tiek stādīts kā simbols piemājas dārzā vai svinīgu pasākumu laikā, kā īpašs vēstījums nākotnē. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kokaudzētavās aug selekcionēti meža stādi, interesentiem pieejami arī ozolu stādi. Kā pareizi rīkoties, lai iestādītais ozols spēcīgi augtu un zaļotu, stāsta LVM ainavu speciāliste Linda Zvejniece.
Rūpīga laistīšana arī pēc iestādīšanas
Ozols nav īpaši cimperlīgs ar vietas izvēli. Tam nepieciešama trūdvielām bagāta, drenēta augsne. Stādāmai bedrei ir jābūt divas reizes lielākai nekā stādāmā koka sakne. Stādīšanas laikā jālej daudz ūdens. Arī pēc iestādīšanas jaunais koks regulāri un bagātīgi jālaista. Tas jādara līdz koka sakņu sistēma ieaugas un koks pieņemas spēkā. Īpaši būtiski tas ir tad, ja ozolu stāda vasarā.
Ozoli no kokaudzētavas
Ne mazāk būtiski, kā nodrošināt pietiekošu augsnes mitrumu, ir zināt koka izcelsmi. Ja tas ir izrakts no meža vasaras vidū, tad ir skaidrs, ka kokam ieaugt jaunajā vietā būs sarežģīti. Ieteicams ozola stādu tomēr iegādāties kādā no kokaudzētavām, kur stādam izveidota speciāli sagatavota sakņu sistēma, kas palīdz ieaugties jaunajā vietā. Pavisam drošs variants ir ozola stāds podiņā, jo kopā ar to zemē nonāk speciāls barības vielām bagāts substrāts, kas palīdzēs kokam izdzīvot līdz tā sakņu sistēma pielāgosies jaunajai vietai.