Jaunumi
Piesakies jaunumiem
29 • 05 • 2020
Daudzveidīgie zilās vizbulītes atradumi LVM apsaimniekotajos mežos
Šī gada maijā pāreja uz vasaru dabā notiek pakāpeniski un lēni, radot iespējas ilgāk redzēt tā saucamos pavasara aspektu veidojošos augus. Viens no tipiskiem, Latvijā bieži sastopamiem augiem – pavasara vēstnešiem, ir zilā vizbulīte Hepatica nobilis Mill. Pēc košās ziedēšanas pavasarī, vasarā par auga klātbūtni liecinās vien tās labi atpazīstamās lapas. Vizbulītes zieds ir skaists un dekoratīvs.
Attēls: Zilā vizbulīte – violetā krāsā, atrasta Vidzemē, meža masīvā starp Zaubi un Katrīnu 2017. gadā (Vija Kreile).
Ieskatoties rūpīgāk mazajā augā, atrodami arī netipiski ziedi ar dažādu, pārsvarā baltu, zilu un dažādu violetu toņu nokrāsām, kas raksturīgs pavasara augiem ar augstu antociānu (viena no četrām augu pigmentu grupām )apjomu. Antociāni nosaka vizbulītes zieda krāsu, antociānu kristālu krāsa ir tieši saistīta ar vidi, kurā tie atrodas. Piemēram, skābā vidē antociāni iegūst piesātinātu sarkanu krāsu. Sārmaina vide kristālus iekrāso zilā krāsā. Neitrālā vidē kristāli iegūst violetu krāsu. Tāpēc, atkarībā no vides apstākļiem un auga ģenētiskā sastāva, dabā sastopamas dažādu toņu vizbulītes.
“Pildītās” vizbulītes
Attēls: 2019. un 2020. gada pavasarī atrasts parastās vizbulītes savvaļas klons Juvera ezera apkārtnes mežos (Ieva Rove).
Biežāk staigājot mežā un vērīgi skatoties apkārt, reti, bet – pēdējos gados visā Eiropā jau biežāk – atrodamas tā saucamās “pildītās” vizbulītes, ko veido dažādi savvaļas vizbulīšu kloni (augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās (bezdzimuma) vairošanās ceļā). Lielākā daļa klonu ir izcili skaisti.
Šādi dabiskos apstākļos notiek jaunu pasugu un sugu pakāpeniska veidošanās, dabai rodot dažādus risinājumus sugas izdzīvošanai, laika gaitā, izdzīvojot attiecīgajā vidē piemērotākajiem īpatņiem. Nereti gadās novērot arī krāšņa izskata “kļūdas jeb mēģinājumi”. Tie ir auga īpatņi, kas nav dabiski vairoties spējīgi.
Attēls: 2020. gada pavasarī atrasts vitāls parastās vizbulītes savvaļas klons Uguņu apkārtnē Vandzenes pagastā (Ieva Kukle-Ozoliņa).
Ievērojot, ka zilā vizbulīte ir Latvijā izplatīta visā valsts teritorijā, atrodama saulainās nogāzēs, lapu koku mežos, krūmājos un senos parkos, tad arī tās veidotus savvaļas klonus un augus ar netipisku krāsojumu ir iespējams atrast teju visā Latvijas teritorijā. Šopavasar LVM plānotāja, kura var lepoties arī Latvijā vēl neredzētas sēnes atradumu, kas iekļauts apjomīgajā Latvijas sēņu krājumā, Vandzenes pagastā novēroja arī neparasto zilās vizbulītes savvaļas klonu.
Strādā arī selekcionāri
Attēls: Zilās vizbulītes šķirne “Ciecere” (foto: Juris Egle).
Arī selekcionāri gan Latvijā, gan pasaulē, mērķtiecīgi meklē, ievāc un pavairo atsevišķus zilās vizbulītes savvaļas klonus. Daļa klonu jau izveidota par zilās vizbulītes šķirnēm un pieejama kā dekoratīvs augs. Selekcionārs Juris Egle ir atlasījis ievērojamu skaitu savvaļas klonu un pavairojis tos, savā kolekcijā uzturot vismaz 299 vizbulīšu klonus. Parastās vizbulītes klons “Ciecere” pavairots un izplatīts dārzos un kolekcijās arī ārpus Latvijas, no apmēram 2012. gadā Saldus apkārtnē pie Cieceres ezera ievākta savvaļas klona.
Latvijas selekcijas virtuālajā slavas zālē par Latvijas selekcionāru sasniegumiem ir iekļautas trīs selekcionāra Jura Egles radītas zilās vizbulītes šķirnes: “Ciecere”, “Vārtāja” un “Ālande”, visas – ar savvaļas klona izcelsmi no Kurzemes (https://www.nbd.gov.lv/lv/slavas-zale/gints/20).
Vizbulītes un to šķirnes ir iemīļots dekoratīvais augs visā Eiropā, kur sastopamas to bagātīgas kolekcijas dažādās krāsās, tajā skaitā ar pildītiem ziediem. Rietumeiropā tās ir iecienīti dekoratīvie augi. Pasaules līderi vizbulīšu selekcijā ir japāņi, viņu radītās šķirnes ir ļoti skaistas – ar baltiem, ziliem, sarkaniem, rozā, daudzkrāsainiem, pildītiem vai daļēji pildītiem ziediem.
LVM vides eksperti atgādina, ka, staigājot dabā, jāatceras, ka vizbulītes pieder gundegu dzimtai, tātad ir indīgas!
Lasīt vairāk:
