Jaunumi

LVM mežkopis priežu jaunaudzē pamana dzērves ligzdu

Apsekojot jaunaudzes LVM Ziemeļkurzemes reģiona Ventas meža iecirknī, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopis mitrā ieplakā pamanīja dzērves ligzdu ar olām. Nogabalā nenotiek aktīva saimnieciskā darbība, jo tā ir dabas vērtību teritorija.

“Ligzdu pamanīju septiņus gadus vecā priežu jaunaudzē. Veicot meža atjaunošanas cirti, ap mitro ieplaku tika saglabāti lieli koki. Kā redzam – dzērve atzinusi šo vietu par labu, lai perētu olas,” stāsta LVM mežkopis Jānis Brauns.

Ik gadu dzērvju skaits Latvijā pieaug, pašlaik tiek vērtēts, ka pie mums ligzdo 1000 līdz 2500 pāru.

“Ja kādreiz tika uzskatīts, ka dzērves ligzdo tikai purvos, tad šobrīd lielākā populācijas daļa ligzdo pārmitros mežos – gan tieši mežā, gan uz stigām, gan izcirtumos un jaunaudzēs, gan bebrainēs,” skaidro LVM vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš.

Pamanot cilvēku vai plēsīgu dzīvnieku, dzērve pieceļas no ligzdas un pieliekusies aiziet labu gabalu no ligzdas. Tad sāk klaigāt, mēģinot aizvilināt potenciālo ienaidnieku. Dzērvēm visbiežāk ir 2 mazuļi, retāk 3. Mazuļi relatīvi ātri iemācās skriet, tomēr sākotnēji no ienaidniekiem izvairās, slēpjoties un sastingstot. Vasaras otrajā pusē nereti dzērves ar mazuļiem ir redzamas pļavās, ganībās, tīrumos.

Lai gan dzērves ir monogāmi putni – izveidojies pāris turas kopā, tomēr, ja viens putns iet bojā, otrs putns atrod citu partneri. Arī barības ziņā dzērve nav izvēlīga. Lai gan tā ēd arī dzērvenes, tomēr ir uzskatāma par visēdāju – barojas ar ogām, augu daļām, sēklām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, rāpuļiem, sīkajiem zīdītājiem (grauzējiem). Vasaras otrajā pusē un rudenī dzērves pulcējas baros un bieži barojas tīrumos, uzlasot izbirušos graudus.

Pasaulē ir zināmas 15 dzērvju sugas no kurām Latvijā gan ir sastopama tikai viena – pelēkā dzērve, kas sastopama no marta līdz oktobrim, taču līdz šim gadam agrākie pavasara migranti bija novēroti februārī. Zināmi arī diezgan daudzi putnu novērojumi no novembra līdz janvārim.  

Lai nodrošinātu konstatēto aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu saglabāšanu ilgtermiņā, LVM ik gadu veic aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu kopšanas un atjaunošanas darbus. Saimnieciskajos mežos putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam jaunaudžu kopšana netiek veikta līdz desmit gadus vecās priežu un lapu koku audzēs un līdz 30 gadu vecās egļu audzēs, izņemot vietās, kur skuju koku augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku augstums – 1 metru. Pavasara un vasaras periodā jaunaudžu kopšanas darbi netiek veikti arī putnu aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos un to buferzonās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ūdeņu un purvu aizsargjoslās.

Lasīt vairāk:

• Droša atpūta LVM mežos: slēdz šaurās purva takas un skatu torņus
• Esi tuvāk dabai ar LVM tiešsaistes kamerām
• LVM vides eksperti būvē ligzdas zivjērgļiem
• LVM meža putnu eksperts skaidro medņu uzvedību pavasarī