Latvijas valsts mežu vēstniecībā Āraišos 16. janvārī tikās Amatas novada pašvaldības pārstāvji, privāto mežu saimnieki, valsts meža dienesta un dažādu meža apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji, lai kopā ar LVM ekspertiem diskutētu un apmainītos ar pieredzes stāstiem par egļu astoņzobu mizgraužiem, vērtētu kaitēkļu izplatības riskus siltās ziemas dēļ un dalītos ar padomiem, kā rīkoties egļu astoņzobu mizgraužu uzbrukumu gadījumā.
“Pēdējā laikā gaisa temperatūras vairs nav gadalaikiem atbilstošas, līdz ar to astoņzobu mizgrauži viena gada laikā rada stabilas trīs paaudzes. Tas ir papildu uzbrukums egļu audzēm. Arī šī gada ziema agresīvajam kaitēklim ir ļoti labvēlīga. Lielākā daļa mizgraužu šobrīd atrodas augsnē un, lai tie izsaltu, vajag vairāk nekā mīnus 28 grādus," skaidro LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
LVM eksperti tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību doties uz savu mežu un regulāri apsekot īpašumu, vai tas nav kļuvis par mizgraužu perēkli. To ir svarīgi darīt jau tagad, līdz gaisa temperatūra nav paaugstinājusies līdz 20 grādu siltumam, kad mizgrauži sāk lidot egļu audžu meklējumos. Ja īpašumā ir konstatētas mizgraužu pazīmes, jāizvēlas piemērotākie aizsardzības pasākumi. Šobrīd arī valstiski tiek sagatavots vienots rīcības plāns, kā jau pavasarī rīkoties mežsaimniekiem visā Latvijā, lai kopīgi ierobežotu mizgraužu izplatību egļu audzēs.
"Mizgraužu postījumi noteiktos reģionos ir sasnieguši teju ārkārtas situācijas apmērus. Lai gan meža īpašumi Latvijā ir sadrumstaloti, tas ir, dažādi īpašnieki un apsaimniekošanas plāni, mizgraužiem šīs robežas nepastāv. Tāpēc, lai egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanas pasākumi būtu efektīvi, mežu īpašniekiem jārīkojas laicīgi un vienoti. Egļu mežaudžu aizsardzībai jābūt pakārtotai mizgraužu attīstības ciklam visās teritorijās, arī aizsardzības teritorijās. Pretējā gadījumā mežsaimnieki turpinās cīnīties tikai ar sekām. Mainīt šos noteikumus, protams, var tikai valdība,” pārdomās par mizgraužu ierobežošanas pasākumiem dalījās pensionētais mežkopis Kaspars Riže.
Vidzemē visvairāk apdraudētās teritorijas ir Līgatnes un Amatas novadā, kā arī egļu audzes Gulbenes apkārtnē. Amatas novada mežu īpašnieki tikšanās laikā pauda satraukumu, ka apkārtnē atrodas aizsargājamās dabas teritorijas, kurās mežsaimnieciskie darbi nav atļauti. “Mans meža īpašums ir apdraudēts, jo visa Amatas ieleja, posms, kas ir blakus manam īpašumam, ir jau nograuzts. Ļoti skaistas egles tur bija, un tie koki kādus trīs gadus ir jau nograuzti un tagad tie sāk krist," savās bažās dalījās viena no diskusijas “Uzmanību – mizgrauži Vidzemē” dalībniecēm.
Sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību Latvijas valsts mežu vēstniecībā Āraišos plānots organizēt vairākus izglītojošus pasākumus par mežu apsaimniekošanas aktuāliem jautājumiem. Otrais pasākums plānots pavasara noskaņās, aicinot interesentus uz sarunu par sēklām un stādiem.
Lasīt vairāk: