Jaunumi

Kustība “Ejam mežā”: spēks ķermenim un garam

Rudens un ziemas mēnešos elpceļi kļūst uzņēmīgāki pret dažādām infekcijas saslimšanām, tādēļ speciālisti bieži vien iesaka pastaigas svaigā gaisā. Pastaigājoties mežā, cilvēks ieelpo fitoncīdus – augu izdalītas pretvīrusu vielas ar antibakteriālām īpašībām, kas palīdz cīnīties pret vīrusiem.

Atpūta pie dabas un pastaigas mežā ir viens no populārākajiem veidiem, kā mazināt stresu pēc saspringtas darba nedēļas, liecina AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veiktā aptauja. Tomēr šādi relaksācijas veidi ir krietni iecienītāki vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kamēr jaunieši labprātāk izvēlas mazināt stresu, pavadot laiku pie televizora vai sportojot. Ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, kā stiprināt veselība, ir biežas pastaigas mežā.

“Mūsu zināšanas par veselības saglabāšanu un veicināšanu un mūsu ikdienas ieradumi ir tie, kas lielā mērā nosaka mūsu veselības stāvokli gan tagad, gan nākotnē. Pastaigas mežā un fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir neaizvietojams līdzeklis veselības stiprināšanai un uzlabošanai,” skaidro daktere, norādot, ka mūsdienu jauniešiem trūkst izpratnes par to, kā  rūpēties par savu veselību, izmantojot dabas resursus.

Svaigs gaiss nomierina

Ģimenes ārste atgādina, ka fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids. Jau pirms 1000 gadiem persiešu ārsta Aviciennas grāmatā “Medicīnas kanons” minēts, ka fiziskās aktivitātes svaigā gaisā palīdz labāk uzsūkt barības vielas, tās asimilēt un, vairojot dabisko iekšējo siltumu, uzlabo audu barošanos un vielmaiņu. Kustības svaigā gaisā attīra ādas poras, izvada ogļskābo gāzi caur plaušām, stiprina ķermeni, savukārt enerģiski vingrinājumi spēcina muskuļus un nervu sistēmu.  

Arī mūsdienu atklājumi pierāda, cik nozīmīgi ir atpūsties svaigā gaisā pie dabas. Žurnāls “The Economist” nesen publicējis pētījumu, kurā atrasta korelācija starp cieto ķīmisko daļiņu jeb putekļu daudzumu gaisā un pastrādāto noziegumu skaitu konkrētajā apkaimē – jo netīrāks gaiss, jo vairāk noziegumu izdara un jo agresīvāki ir cilvēki. Tāpēc daktere Aizsilniece atgādina, ka svaigam gaisam ir arī nomierinošs efekts: “Galvenie priekšnoteikumi labai veselībai ir kustība, emocionāls līdzsvars, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs – to visu mēs varam atrast mežā.”

“Meža peldes” – ne tikai Japānā

Meža terapeitiskā ietekme uz cilvēka ķermeni un prātu ir īpaši novērtēta Japānā. Tur pastaigas mežā dēvē par “shinrin-yoku” jeb “meža peldēm” un izmanto kā profilaktisku ārstniecības un terapijas metodi, kas palīdz cilvēkiem atbrīvoties no stresa. Ideālā gadījumā “meža pelde” ir vairākas stundas ilga, lēna, bezmērķīga pastaiga pa mežu, kuras laikā elektroniskās ierīces ir jāatstāj mājās, lai pilnībā nodotos dabas baudīšanai. Taču arī 20 minūtes ilga pastaiga atstāj pozitīvu iespaidu uz veselību un pašsajūtu.

Japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka “meža peldes” var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Tāpēc “shinrin-yoku” terapija 1980. gados tika iekļauta Japānas veselības aprūpes programmā un ir populāra joprojām.

“Mēs varam ņemt piemēru no japāņiem, bet noteikti varam arī mācīties no mūsu senčiem, kuri daudz laika pavadīja dabā un mežā. Domāju, ka mēs mūsdienās bieži nenovērtējam fantastisko iespēju doties mežā, kas Latvijā ir ik vienam. Nav daudz pasaules valstu ar tik lielu mežu teritoriju, kurā var brīvi pārvietoties un atpūsties,” rezumē daktere Aizsilniece.

AS “Latvijas valsts meži” savas 20 gadu jubilejas ietvaros īsteno kustību “Ejam mežā’’, kas aicina katru Latvijas iedzīvotāju izmantot visiem pieejamo rekreācijas iespēju - mežu, lai rūpētos par savu garīgo un fizisko veselību. Kustības mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus izmantot mežu plašo pieejamību un brīvo laiku veselīgi un aktīvi pavadīt ārpus telpām.

Lasīt vairāk:

• Kustība “Ejam mežā” – iedvesmo un aicina doties atpūsties dabā
• Aptaujas rezultāti: pastaiga mežā mazina stresu