Jaunumi

LVM Zemgales reģionā atrod Otrā Pasaules karā kritušo latviešu karavīru pīšļus

Kritušo karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) no 1. līdz 4. augustam LVM Zemgales reģiona Lielauces pagasta mežā atrada sešdesmit sešus latviešu strēlnieku karavīru pīšļus, lai tos pienācīgi pārapbedītu Rīgas Brāļu kapos. 

Otrā Pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi 1944. gadā tika ierīkoti uzkalniņos dažādās Latvijas vietās. Trīs gadus vēlāk PSRS izdeva pavēli pārvest šos apbedījumus uz speciāli iekārtotiem brāļu kapiem, uzticot šo darbu dzīvi palikušajiem vietējiem iedzīvotājiem – pārsvarā sievietēm, bērniem un invalīdiem. Tāpēc lielākā daļa šo apbedījumu netika pārvietoti, un liela daļa kritušo karavīru vācu un krievu armijas pusēs vēl arvien guļ ierakti zemē.

“Mežos, purvos, māju pagalmos ir aprakti tūkstošiem nezināmo karavīru. Pēc papīriem šiem 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīriem vajadzēja būt pārapbedītiem Tušķu brāļu kapos. Bet visus šos 74 gadus tie gulēja turpat, kur tos apbedīja pēc kaujas – mežmalā blakus Guļauces mājām, kur reiz bija sanitārais punkts,” skaidro militārais arheologs un meklēšanas vienības “Leģenda” pārstāvis Viktors Duks.

Balstoties uz Krievijas atslepenoto arhīvu ziņām, šajā ekspedīcijā kopumā tika meklēti 85 Padomju armijas rindās kritušie karavīri, no kuriem vairums bija latvieši, kas tika mobilizēti 1944. gadā Latgales pusē un gāja bojā 1945. gada martā, kad divīzija piedalījās Kurzemes frontes kaujās, kur pretī atradās gan vācu, gan latviešu leģionāru vienības.

“Šī ekspedīcija mums bija īpaša, jo cēlām no zemes savējos – latviešus. Mēs rakām 3 dienas, 3 naktis pavadījām turpat teltīs. Diemžēl neatradām rindu ar aptuveni 20 karavīriem. Tas ir mežs, kas šo gadu laiku mainījies un vecajās papīra shēmās apzīmētās vietas nu klāj lieli koki, līdz ar to rakšanas darbi ir apgrūtināti. Pēc jaunu atļauju un saskaņojumu saņemšanas darbs tiks turpināts,” stāsta “Leģenda” pārstāvis Viktors Duks.

Tā kā karavīri pie “Guļaucēm” apbedīti bedrēs pa vairākiem kopā, meklēšanas vienības pārstāvis norāda, ka precīzi identificēt katras no mirstīgajām atliekām nav iespējams. Vienam karavīram uz rokas pirksta tika atrasts gredzens ar iniciāļiem. Izpētot divīzijas sarakstu, tika secināts, ka tas varēja piederēt Aleksandram Urtānam. Atrasti vēl viena puiša – Jāņa Žūriņa no Bīriņu puses – radinieki. Piederīgie bija meklējuši 10 gadus savus kritušos radiniekus: divus brāļus – vienu Vācijas, vienu PSRS armijas sastāvā. “Mēs ļoti ceram, ka atradīsies vēl citi radi šiem atrastajiem puišiem, 11 no kuriem bija sasnieguši vien 19 gadus, kad mira. Jau ir atradušies tiešie radi pieciem karavīriem,” teic “Leģenda” pārstāvis.

“Leģendas” pārstāvjiem, dodoties mājup no Lielauces, nācās palīdzēt valsts autoceļu būvniekiem Bikstu pusē, kur būvobjekta darbu laikā tika uzieti vēl 9 kritušie karavīri.  

Latvijā ir vairākas organizācijas, kas meklē kritušos karavīrus. Ir organizācijas, kas specializējas Vācijas vai Krievijas/PSRS armijas karavīru meklēšanā. Kritušo karavīru meklēšanas organizācija – biedrība “Meklēšanas vienība “Leģenda”” meklē visu armiju kritušos karavīrus I un II Pasaules karā, nešķirojot, kurā pusē tie reiz karojuši.

“Pirms veikt šāda veida izrakumus valsts mežu teritorijā, tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ekshumācijas jeb kritušo karavīru apbedījumu vietas meklēšanas, izpētes un pārapbedīšanas darbi jāveic saskaņā ar saņemtajām atļaujām, kurās skaidri noteiktas ne vien rakšanas darbu robežas, bet arī prasības, kas jāievēro, lai rakšanas darbi un to noslēgums atbilstu drošības un vides prasībām, neietekmējot mežsaimniecības darbu gaitu LVM apsaimniekotā teritorijā. Nav pieļaujama patvaļīga koku ciršana, dedzināšana un nesaskaņotu būvju ierīkošana,” skaidro LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.

Kritušos karavīru meklēšanu un pārapbedīšanu drīkst veikt tikai ar biedrības “Brāļu kapu komiteja” izsniegtu atļauju, kas derīga tikai ar attiecīgās pašvaldības institūcijas reģistrācijas atzīmi un zemes īpašnieka saskaņojumu. Biedrība “Brāļu kapu komiteja” koordinē karavīru apbedījumu vietu stāvokli, apkopo informāciju par apbedījumu vietām, uzrauga karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu un to ekshumāciju.

Lasīt vairāk:

• LVM atbalsta organizācijas kritušo karavīru meklēšanā