Jaunumi

Kukaiņu mednieces - spāres

Ik vasaru, gribot negribot, pamanām šos dzīvniekus. Daudzi no mums viņus, turklāt, izjūt „uz savas ādas”. Šie dzīvnieki ir kukaiņu klases pārstāvji, īsi sakot, kukaiņi. Vasara – īstenais kukaiņu laiks.

Daļai cilvēku kukaiņi patīk, bet vairākumam tomēr nē. Kas ir insektu galvenie ienaidnieki? Pirmkārt, tā ir daudzveidīgā cilvēka darbības negatīvā ietekme uz kukaiņu vairākumu. Tātad, insektu klases galvenie ienaidnieki esam mēs - cilvēki. Bet kas, neskaitot mūs un nelabvēlīgus meteoroloģiskos apstākļus, ir galvenie kukaiņu dabiskie ienaidnieki? Ko atbildēt uz tādu jautājumu? Visticamāk, ka lielai daļai auditorijas tūdaļ nāk prātā putni un zirnekļi. Ne viens vien iedomājas par  vardēm, iespējams, arī – krupjiem,  kāds varbūt – par ķirzakām … Kāds zinošāks neaizmirsīs par kukaiņu slimības izraisošiem organismiem. Cerams, netiek piemirsti daudzu sugu zīdītāji jeb zvēri. Makšķernieki savā prātā noteikti piemin zivis. Bet, kuri ir galvenie jeb nozīmīgākie?! Galvenie kukaiņu ienaidnieki ir citi kukaiņi. Turklāt, ir ne mazums tādu kukaiņu klases pārstāvju, kas pārtiek tikai no citiem kukaiņiem. Tipiski kukaiņēdāji ir spāres.

Spāres – šī vēstījuma galvenās varones – atzītas par primitīviem radījumiem. Kāpēc viņas skaitās primitīvas?! Tāpēc, ka mūsdienu spāres maz atšķiras no saviem senajiem  senčiem, kas mājoja uz Zemes jau pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.

Spārēm ir ļoti viegli atpazīstams veidols: no 11 posmiem sastāvošs garens vēders, divi garu spārnu pāri, ar krūtīm kustīgi savienota galva. Lielāko šīs galvas daļu aizņem no tūkstošiem mazu actiņu sastāvošas divas prāvas saliktās acis. Uz paura, turklāt, ir vēl trīs trijstūrī izkārtotas nelielas vienkāršās actiņas. Kopumā - apbrīnojama redzes bagātība! Tiesa, savas acis spāres nespēj grozīt. Toties galvu viņas var pagriezt par 180 grādiem. Acu struktūrai un izkārtojumam rezultējoties ar galvas grozīties spēju, kopējais redzes lauks aptver vairāk par 300 grādiem. Tam ir liela nozīme, medījot kukaiņus.

Pieaugušās spāres pārtiek tikai no kukaiņiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs. 

Pasaulē kopumā atklātas vairāk nekā 6500 spāru sugas.

Visas spāres ir līdzīgas. Diferencēt konkrētas viņu sugas nav viegli. Iespēju kļūdīties to noteikšanā pastiprina fakts, ka lielas daļas spāru sugu tēviņu ķermeņa krāsojums atšķiras no mātīšu krāsojuma, turklāt mēdz būt atšķirīgs arī vienas sugas dažāda vecuma spāru krāsojums.

Latvijā līdz šim konstatētas sešdesmit trīs sugu spāres. Iespējams, ka apzinātās nav visas mūsu valstī mītošās. Toties dažas no konstatētajām, visticamāk, pie mums ir tikai maldu viesi.

Tiem, kuriem ir vēlme iepazīt (iemācīties atpazīt) mūsu valstī mītošo spāru sugas, labs atbalsts var būt LVM Vides plānošanas speciālista Mārtiņa Kalniņa fundamentālā grāmata „SPĀRES (ODONATA) LATVIJĀ”.

Spāru kārta (Odonata) sadalīta divās apakškārtās – vienādspārnu spāres (Zygoptera)  un dažādspārnu spāres (Anisoptera).

Latvijā sastopamās vienādspārnu pāres ir necila izmēra, ar relatīvi ļoti garu vēderu. Atbilstoši apakškārtas nosaukumam, abi šo kukaiņu spārnu pāri ir vienāda izmēra un formas. Viņu lidojums ir lēns, zināmā mērā tas līdzinās tauriņu lidojumam. Būdamas lēnas un nespējīgas veikli manevrēt, šīs spāres iegūst barību, vācot to - „uzlasot" no zemes un „nolasot” no augiem nelielus kukainīšus. Tātad, vācējspāres. Nelidojot šīs apakškārtas spāres tur spārnus virs ķermeņa sakļautus vai tikai daļēji izplestus.

Savukārt, dažādspārnu spāru apakškārtai piederošie kukaiņi ir ļoti labi lidotāji - vieni no ātrāk lidotspējīgajiem kukaiņiem pasaulē. Atbilstoši apakškārtas nosaukumam, šo kukaiņu visi četri spārni nav vienādi – aizmugurējā pāra spārni ir prāvāki, jo to pamatne platāka par priekšējā pāra spārnu pamatni. Dažādspārnu spāres pārsvarā ķer lidojošus objektus. Vairākums no šīm spārēm ir paprāva izmēra, tāpēc pašsaprotami, ka viņas var atļauties uzbrukt itin lieliem un spēcīgiem upuriem (pat lapsenēm). Mednieces! Nelidojot šīs apakškārtas spāres spārnus gandrīz vienmēr tur plati izplestus.

Spārēm tīk dzīvot ūdeņu tuvumā. Tomēr nav jābrīnās, pat lielā daudzumā sastopot slaidos kukaiņus arī visai tālu no ezeriem, upēm, strautiem, purviem, dīķiem, grāvjiem un citām ūdenstilpēm. Šai kontekstā nedrīkstam aizmirst par īpatno parādību – dažu sugu spāru masveida pārlidojumiem.

Ļoti rosīgas spāres ir siltās, saulainās dienās. Viņas aktīvi aizsargā no konkurentiem katra savu teritoriju, kurā aktīvi barojas. Pēc tam atrod partneri un sapārojas, lai pēc tam mātīte varētu izdēt oliņas ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Tie ūdenī aug un attīstās ilgi, dažs Ziemeļeiropā mājojošs pat 5 gadus (Latvijas ūdeņos 1 – 2 gadus), līdz ir gatavi pārtapt no staigājoša zemūdens radījuma par lidojošu sauszemes būtni. Spāres attīstās ar nepilnīgo pārvēršanos – kūniņas stadijas nav. Kāpurs uzreiz pārvēršas pieaugušā kukainī – izrāpjas no ūdens un izlien no čaulas.

Ja jums, atrodoties ūdenstilpes malā, rodas tāda iespēja, aplūkojiet tukšos apvalkus (zinātniskā specvārdā dēvētus par ekskuvijiem), no kuriem izlobījušās jaunās spāres! Uzzināsiet, kā izskatījušies kāpuri.