Jaunumi
Piesakies jaunumiem
13 • 06 • 2019
Peoniju krāsu un smaržu piedzīvojums LVM Kalsnavas arborētumā
Dažādu krāsu un smaržu piepildīts LVM Kalsnavas arborētums jau atkal aicina ikvienu interesentu uz tradicionālajiem Peoniju svētkiem, kas šogad notiks 16. jūnijā. Vairāk nekā 200 peoniju šķirņu, dažādi muzikāli priekšnesumi un aktivitātes gan lieliem, gan maziem, tostarp arī ekskursijas peoniju dārzā, ekspertu konsultācijas, eksotisko stādu izsole un daudz kas cits šajā dienā apmeklētājus gaidīs no pulksten 9 līdz pulksten 18.
Peoniju ziedēšanas svētkus pieskandinās diriģenta Andreja Cepīša vadītais Madonas pūtēju orķestris, novadnieks Didzis Melderis, kā arī Aija Andrejeva. Mazākos apmeklētājus dažādās aktivitātēs iesaistīs Kašera sapņu fabrika. Arī LVM Kalsnavas arborētuma komanda šoreiz jo īpaši padomājusi par mazākajiem viesiem, piedāvājot dažādas lielformāta āra spēles, kas arī pieaugušajiem liks atcerēties bērnību. Tāpat pasākuma laikā darbosies stādu un amatnieku tirdziņš, būs vides izziņas spēles, radošās darbnīcas un daudz kas cits.
LVM Kalsnavas arborētumā var aplūkot ne tikai peonijas, bet arī izstaigāt plašo apkārtni, lai apskatītu arī citus augus, piemēram, dažādu šķirņu skujkokus, rododendrus, ūdensrozes un citus augus. Apkārtnē ir izveidots īpašs skujkoku labirints un skatu tornis, kurā uzkāpjot, paveras skats uz iespaidīgo apkārtni.
Taksonu jeb dažādību skaita ziņā LVM Kalsnavas arborētumā apskatāma viena no lielākajām kokaugu kolekcijām Latvijā, kur 143 hektāru platībā vairāk nekā trim tūkstošiem taksonomisko vienību tiek veikti ilglaicīgi novērojumi par attīstību un piemērotību mūsu klimatam. Līdzās pieaugušiem kokiem, kas pierādījuši savas spējas izdzīvot Vidzemes Centrālās augstienes klimatiskajos apstākļos, ik gadu savu vietu, ar mežsaimniecības strādnieku un denrologa gādību, atrod dažādi jauni kokaugi.
“Līdzīgi kā Rīga, Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētums nav un nevar būt gatavs. Šī teritorija nemitīgi piedzīvo pārmaiņas. Mainās laiki, paaudzes un vide, bet arborētuma vērtība turpina tikai pieaugt. Šī vieta ir ne tikai dabas tūrisma objekts, tam ir arī nozīmīga zinātniska, izglītojoša, saimnieciska un rekreatīva nozīme. Kad Latvijas valsts meži pārņēma Kalsnavas arborētumu savā īpašumā, te bija noritējis plašs zinātnisks darbs – speciālisti strādāja introdukcijas laboratorijās, kur tika datēts arī nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra, kas ietekmē augu kolekciju augšanas apstākļus.
Arborētums, kā dendroloģiskā kolekcija, ir vērtīgs ar to, ka stādiem jāpārcieš krasas laikapstākļu pārmaiņas. Piemēram, 2006. gada ziemā rododendri sāka ziedēt plus 10 grādos, taču tad iestājās bargs sals līdz mīnus 30 grādiem. Nākamā gada vasarā gaisa temperatūra paaugstinājās pāri 30 grādiem. Turklāt Kalsnavā pavasaris iestājas vēlu, rudens – ļoti agri. Koki un krūmi nepagūst nobriedināt dzinumus un sagatavoties ziemai. Daļa neiztur mainīgo klimatu un atstāj brīvu vietu kādam citam kokam vai krūmam, bet tie, kas spēj pielāgoties, spēs izdzīvot arī citviet Latvijā.” skaidro LVM Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.
Ziemas klusajā laikā arborētumā notiek aktīva informācija un sēklu apmaiņa ar dažādiem pasaules botāniskajiem dārziem un arborētumiem. Jau 38 gadus arborētumā norit starptautiska sēklu apmaiņa. Visa informācija par sēklām un augiem tiek datēta – kad un kur augs iegūts, kur un kā radīts, kā iedzīvojas Kalsnavā un kas ir tā labākie draugi.
“Reizē ar meža nozares reformu un AS “Latvijas valsts meži” izveidošanu, Kalsnavas arborētums no iepriekšējā tā izveidotāja un apsaimniekotāja - Meža pētīšanas stacijas “Kalsnava” – tika nodots AS “Latvijas valsts meži” pārziņā. Sākumā to pārņēma toreizējā Vidusdaugavas mežsaimniecība, bet ar 2001. gadu tas kļuva par vienu no KRS “Sēklas un stādi” (kokaugu reproduktīvā saimniecība) ražošanas iecirkņiem.
Ņemot vērā, ka LVM Kalsnavas arborētums ir iekļauts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – dendroloģisko stādījumu – sarakstā, kā arī tā nozīmīgumu kā zinātniski dokumentētai kolekcijai, tika pieņemts lēmums atdalīt ražošanas nodaļu, izveidojot Kalsnavas kokaudzētavu, bet pašu arborētumu uzturēt kā sabiedriski nozīmīgu objektu. Sākotnēji tā bija tikai vienkārša uzturēšanas darbu finansēšana, bet ar laiku tas ir izveidojies par nozīmīgu sabiedrības izglītošanas un rekreācijas vietu, vienlaicīgi saglabājot dekoratīvo kokaugu sugu un šķirņu pārbaudes funkciju.
Ar sakoptu vidi, specifiskām kolekcijām, radošajām darbnīcām un citiem pasākumiem ir iekarota sabiedrības interese par ko liecina 27 000 apmeklētāju 2018. gadā. Gandrīz vai lieki piebilst, ka 2001. gadā apmeklētāju skaits nepārsniedza 400! Un Tas ir panākts mērķtiecīga darba un realizēto investīciju rezultātā," stāsta "LVM Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns.
“Cilvēku veidots dabas dārzs, kas tiek lolots jau 44 gadus. Aizsākumā kā zinātnisku stādījumu ierīkošanas vieta, pamazām attīstījusies apaudzējot kodolu ar papildu apvalkiem – informācijas centru, tā nodrošinot interesentus ar saturīgu informāciju par kolekcijām; vides objektiem – skatu torni un skuju koku labirintu, ainaviskajiem dīķiem, tiltiņiem un atpūtas vietām, tā sniedzot atpūtniekiem iespēju doties gan lēnās pastaigās, gan pārbaudīt spēkus aktīvākās nodarbēs; nodarbībām skolēnu grupām – speciālistu pavadībā, iegūstot izpratni par profesiju, norisēm dabā ciešā sasaistē ar bioekonomiku; specializētas nodarbības nozaru studentiem, iegūstot plašāku priekšstatu par izvēlētās specialitātes iezīmēm; tūrisma piedāvājumu – kurš nemitīgi jāaktualizē, tā padarot arborētuma teritoriju pieejamāku un saistošāku jaunajiem viesim. LVM Kalsnavas arborētuma gada pasākumu plāns arvien tiek kuplināts, lai sniegtu apmeklētājiem citādu pieredzi,” stāsta LVM Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.
Lasīt vairāk:
