Jaunumi

Pirmie pavasara vēstneši

Astronomiskais pavasaris, kad diena un nakts ir vienāda garuma, šogad iestāsies 20. martā. Taču, agrāk nekā ierasts, daudzviet Latvijā jau fiksēta meteoroloģiskā pavasara iestāšanās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bijusi virs nulles. Kurzemes dienvidus meteoroloģiskais pavasaris “piemeklēja” jau februāra pašā sākumā.

Lidojošie vēstneši

Jau februāra pirmajā pusē interesenti varēja vērties augšup un novērot pirmos lidojošos pavasara vēstnešus – gājputnus: vairāku sugu zosis, pīles, mazos gulbjus un lauku cīruļus. Dažbrīd laimējās saskatīt arī ķīvītes, pirmos meža baložus, krauķus, kādu mājas strazdu, lauku balodi, neizpalika arī lielie dumpji, lauku lijas un dzērves.

Pirmie pie mums allaž atlido vai mūsu valstij caurceļo tie gājputni – “tuvie migranti”, kuri ziemo kādā no netālajām zemēm. Arī šogad tie ieradās pirmie, taču krietni agrāk nekā ierasts. Uznākošie aukstuma viļņi ziemas izskaņā pirmos atlidotājus parasti piespiež doties atpakaļ uz siltākām teritorijām, taču, kļūstot atkal siltākam, tie atgriežas. Pirmie migranti šādi, lidojot šurpu turpu, var pārvietoties vairakkārt. Lielākais gājputnu skaits visticamāk šogad Latvijas teritorijā gaidāms jau marta nogalē.

Par agrā pavasara zīmi uzskatāma arī februārī dzirdamā tepat ziemojošo zīlīšu tēviņu trinkšķināšana un dzeņu bungošana dienas laikā, kā arī meža pūču tēviņu ūjināšana vakaros un naktīs. Kādam varbūt paveicies dzirdēt bikšainos apogus, kas arī pieskaitāmi pie agri ligzdojošajiem pūčveidīgajiem.

Pirmie ligzdotāji

Ligzdošanas noskaņojums februārī pārņēma riekstrožus un jūras ērgļus. Arī kraukļi bija sadalījušies pāros. Arvien biežāk februārī bija iespēja dzirdēt to “klongšķus”, novērot šo putnu “gaisa dejas” – krītošas piruetes un dažādas citas specifiskas izdarības lidojumu laikā. Arī vairākums ziemeļu gulbju laicīgi atrada sev otrās pusītes, bet ātri sameklēt ligzdošanai piemērotas vietas viņiem traucēja ledus sega virs dīķiem. Medņu gaiļi (vecie tēviņi) laicīgi sāka pulcēties pie riestiem. Pieaugušo gaiļi jau aizņēmuši savas riesta teritorijas. Jāpiebilst, ka dažviet riesta dejas pagājušā mēneša beigās iemēģināja arī medņu radinieku rubeņu gaiļi.

Lai gan ziemas pēdējais mēnesis bija pavasarīgs, joprojām Latvijā uzturējās pie mums ziemojošie putni, kā piemēram, svilpji, dadzīši, dzeltenās stērstes, ķivuļi, mizložnas, vairāku sugu zīlītes, dzilnīši, pūces un dažādu sugu ūdensputni gan neaizsalušajās iekšzemes ūdenstilpēs, gan jūrā. Arī pie mums ziemojošās lielās čakstes daudzviet varēja ieraudzīt, tāpat – ūdensstrazdus. Nereti tos var novērot vēl arvien.

Kukaiņus laikapstākļu svārstības nebiedē

Februārim ritot, tā pavasarīgais gaiss no ziemošanas vietām ne vienu vien reizi šogad izvilināja bezmugurkaulniekus, galvenokārt, kukaiņus, kā piemēram, skudras, un zirnekļus. Bija modušās arī pirmās ērces. Tika noķerts ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor reticulatus) tēviņš. Šī suga izceļas ar relatīvi lielu izturību pret zemām temperatūrām.

Latvijā mītoši bezmugurkaulnieki ir pielāgojušies meteoroloģisko apstākļu svārstībām. Vairākums no tiem, kurus redzam sildāmies saulītē, iestājoties aukstākam laikam, bojā neaiziet, tie salien atpakaļ slēptuvēs. Protams, jo krasākas ir laika apstākļu svārstības, jo lielāks daudzums sīkbūtņu aiziet bojā.

Agrajiem bezmugurkaulniekiem ne mazāk bīstami par nonākšanu sala “skavās”, ir nokļūt kūlas uguns liesmās. 21. februārī šogad Latvijā fiksēts un nodzēsts pirmais kūlas ugunsgrēks. Kopš tā laika sausā zāle ar tās iemītniekiem Latvijā degusi vēl daudzkārt.

Pavasara vēstneši

  Atvērt galeriju 

Šī gada ziemas pēdējais mēnesis kārtējo reizi pamanījās uzskatāmi parādīt, cik dažāds ir Latvijas klimats. Februāra vidū, kad mūsu valsts austrumu puses iedzīvotāji joprojām brida pa sniega kupenām, manīgākie kurzemnieki jau nobaudīja svaigi tecinātas kļavu sulas, februāra nogalē dažviet pat bērzu sulas! Bet vērīgākie meža apmeklētāji Kurzemē starp uzkrītošajiem dzeltenzaļajiem lazdu vīrišķajiem ziediem (spurdzēm) saskatīja nelielos, bet glītos sievišķos šo krūmu ziediņus. Jau uzziedēja arī alkšņi, krietni pavērās pūpoli. Pasauli pat nedaudz iekrāsoja aukstumizturīgās sēnes un ķērpji.

Lasīt vairāk:

• 2019. gada nominācija: mežirbe
• Nelikumīgi slazdi apdraud putnu un dzīvnieku drošību
• LVM palielina mežu atjaunošanu ar priedi