Piesakies jaunumiem
11 • 02 • 2019
LVM novērš dabas katastrofas sekas Latgalē
Meža apsaimniekošana ir komplicēts ilgtermiņa pasākumu kopums, kurā, veicot noteiktas saimnieciskās darbības, pārmaiņas mežaudzē redzamas vien turpmākajos gados, bieži vien pat pēc gadu desmitiem. Laikapstākļi un dabas katastrofas ietekmē apsaimniekošanas gaitu un mežaudžu kvalitāti. Pēc ilgstošām lietavām 2017. gadā, mežsaimnieki skartajā teritorijā konstatēja intensīvu mežaudžu kalšanu Lubānas meža iecirknī.
Dabas katastrofas situācija mežsaimniecībā
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka 2017. gads bijis septītais mitrākais gads pēdējo 94 gadu laikā un trešais mitrākais 21. gadsimtā. Gada otrā puse izcēlās ar īpaši lielu nokrišņu daudzumu: septembrī un oktobrī nolija 313,5 mm jeb 156% no mēneša normas. Tas ir otrs mitrākais rudens Latvijas novērojumu vēsturē. Ūdens līmenis sāka kristies tikai 2017. gada beigās un 2018. gada sākumā, ilgstoši appludinot koku saknes.
Zemkopības ministrija 2017. gadā izsludināja valsts mēroga dabas katastrofas situāciju mežsaimniecības nozarē, jo lielas meža platības bija pārplūdušas un tajās nevarēja iebraukt tehnika, lai veiktu mežizstrādes darbus.
Skābekļa bads
2018. gadā Latgalē Lubānas zemienē tika novērota intensīva mežaudžu kalšana: visvairāk –bērzu un egļu audzēs, mazāk – citu koku sugu audzēs.
LVM Ziemeļlatgales reģiona Lubānas meža iecirknis atrodas uz kūdras augsnēm. Lai regulētu ūdens līmeni un nodrošinātu tā kustību, ir izveidota blīva meliorācijas sistēma. Tikai kustībā esošs ūdens nodrošina aerāciju jeb skābekļa piekļūšanu saknēm.
Skats uz 413. kvartālu, kur 2017. gada rudenī egļu audzes atradās ūdenī.
2017. gada lietavās upes pārplūda un meliorācijas sistēmas nespēja nodrošināt liekā ūdens novadīšanu, tāpēc koku saknes ilgstoši atradās zem ūdens – skābekļa badā, kas novājināja kokus un padarīja tos kaitēkļu un vēja neizturīgus.
“Novājinātas egļu mežaudzes bieži tiek pakļautas egļu astoņzobu mizgraužu riskam, kurš ir bīstamākais, kā arī postošākais skujkoku stumbru kaitēklis Latvijā, kas īsā laikā var iznīcināt pat veselas egles,” skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Seku novēršana
Lai aktualizētu plūdu nodarītos zaudējumus mežsaimniecībai, kā arī rastu efektīvāko risinājumu radīto bojājumu novēršanai un vienotos par turpmāk veicamajiem pasākumiem, LVM darbinieki pērn organizēja semināru, pieaicinot Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Valsts meža dienesta speciālistus.
Tikšanās laikā nozares speciālisti konstatēja, ka mežaudzes iet bojā skābekļa bada dēļ, turklāt tās apdraud arī astoņzobu mizgrauzis, kas ir bīstamākais egļu stumbru kaitēklis Latvijā.
Tā kā audzes nav cietušas vējgāzēs un nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, tad uz šīm audzēm attiecas Meža likumā un MK noteikumos atrunātā koku ciršana meža zemēs. Saskaņā ar to tika pieņemts lēmums veidot sanitārās kailcirtes vietās, kur palikušo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko, atlikušajā teritorijā – veikt sanitārās izlases cirtes. Līdz šī gada 31. janvārim LVM speciālisti ir sagatavojuši ciršanai 980 ha sanitārās cirtes, no kurām 98 ha ir sanitārās kailcirtes un 886 ha sanitārās izlases cirtes. Valsts meža dienests akceptējis ciršanu – izsniedzis ciršanas apliecinājumus 411 ha.
Skats uz 413. kvartālu, kur 2018. gada decembrī tika izstrādāta sanitārā kailcirte.
LVM darbinieki ziemas sezonā organizē bojāto koku izstrādi, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu risku 2019. gada pavasarī. Savukārt, lai ierobežotu turpmāku egļu kaitēkļu izplatību, mežaudzē plānots izvietot feromonu slazdus, kas pievilinās tuvumā esošo astoņzobu mizgraužu vaboles, pasargājot esošās vidēja vecuma egļu mežaudzes.
Lasīt vairāk:
