Jaunumi

Vai tas ir zelts, kas spīd mežos?

Laikā, kad košie koku lapu toņi Latvijas valsts mežos raisa tēlainas asociācijas ar dabas bagātībām un Zelta rudeni, iespējams, ka ne viens vien no mums kaut reizi ir aizdomājies par dārgmetālu – Zeltu – un to, vai šo dabas bagātību sevī slēpj arī Latvijas zemes dzīles. (Attēls: Muskovīta jeb baltās vizlas graudi viz un laistās līdzīgi zeltam)

Dodoties dabā pa meža ceļu, takām vai apmeklējot kādu no derīgo izrakteņu ieguves vietām, acīgākie vērotāji raibajā smilšu graudu, oļu un laukakmeņu jūklī, iespējams, ir redzējuši kaut ko atspīdam, līdzīgi kā zeltam!

Tās ir dažādu veidu vizlas, ko bieži vien var novērot vizuļojam oļos un laukakmeņos. Vizlas ir silikātu klases minerāli, kuriem raksturīga izteikta plātņainība, spīdums, zināma caurspīdība un samērā laba elektrovadītspēja. Tāpēc vizlu minerālus pasaulē plaši pielieto elektrorūpniecībā. Vizlu minerālu ķīmiskais sastāvs ir visai sarežģīts, taču atkarībā no to ķīmiskā sastāva, izdala vairākus vizlu veidus: Flogopīts –  KMg3[AlSi₃O₁₀](OH,F)₂ – brūnā vizla,  Biotīts – K(Mg,Fe)₃[Si₃AlO₁₀](OH,F)₂ – melnā vizla un Muskovīts – KAl₂[Si₃AlO₁₀](OH,F)₂ – baltā vizla.

Kaut arī Latvijā visai reti gadās sastapt lielu izmēru vizlas plātnes, senāk, liela izmēra muskovīta plātnes tika pielietotas logu stikliem. Iespējams, muskovīts ir ieguvis savu nosaukumu, tādēļ, ka Maskavas Kremļa pirmie oriģinālie logi bija veidoti no baltās vizlas plāksnēm.

Vizlu, tā pat kā citu silikātu grupas minerālu dēdēšanas gala produkts ir māli. Dēdēšanas procesi, jeb iežu dabiskā noārdīšanās ir neatņemama iežu veidošanās un pārveides sastāvdaļa, un ilustrē cikliskumu dabā, ko var vērot ne tikai lielākos laika nogriežņos, bet arī plānotā mežu apsaimniekošanā, kas ietver arī ar Zemes dzīlēm saistāmos procesus.

Krāšņus vizlu ieslēgumus gana bieži var sastapt uz ceļiem ar drupinātu vai šķeltu grants segumu, kā arī AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajās vairāk kā 100 derīgo izrakteņu ieguves vietās, kuras atrodas visā uzņēmuma teritorijā, gan vārda tiešākajā nozīmē "dziļi mežā", gan tuvāk apdzīvotām vietām. Atradņu izveides vietas ir rūpīgi izvēlētas, lai neradītu risku videi, taču vienlaicīgi apmierinātu uzņēmuma un tautsaimniecības vajadzību pēc smilts, smilts-grants un citiem derīgajiem izrakteņiem.