Piesakies jaunumiem
12 • 05 • 2017
Spītējot aukstumam, mazo ērgļu pāris sagaida pirmo olu
Jau vairāk nekā mēnesi visiem dabas draugiem iespējams sekot līdzi mazo ērgļu pārim, kas spītējot aukstumam, sagaidījuši pirmo olu. Ērgļi vijuši ligzdu Ziemeļlatgales reģiona Madonas meža iecirkņa meža masīvā. Savukārt, Latvijā retos klinšu ērgļus pacietīgs vērotājs var ieraudzīt ligzdā, kas atrodas vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem. Ērgļu aktivitātes tiešsaistē iespējams vērot AS “Latvijas valsts meži” vides izglītības un izpētes projektu “Putni un zvēri purvā” un “Mazie ērgļi” ietvaros.
Mazo ērgļu pāris, kas tikuši pie vārdiem Betiņš un Betiņa, par godu meža masīvam, ligzdas tuvumā bija dzirdami ļoti savlaicīgi, 5. aprīlī, un jau dienu vēlāk arī pašu ligzdu apmeklēja tēviņš.
Tas, ka tēviņš viesojies ligzdā viens pats, bet ligzdas tuvumā ik pa laikam bija dzirdama ērgļu sasaukšanās un arī pārošanās saucieni, lika domāt par citas ligzdas esamību. Aizdomas apstiprinājās, un 8. aprīlī, pārmeklējot mežu, 200 metru attālumā tika uzieta jauna ligzda, arī veidota eglē, aptuveni 20 metru augstumā. Ligzda bija svaigi papildināta ar lapu koku zariem, tās bedrīte izklāta ar svaigiem egļu zariem, gatavojoties lielajam notikumam. Iepriecinoši, ka arī šeit bija iespējama kameras uzstādīšana, lai sekotu līdzi mazo ērgļu gaitām.
Ap Lieldienām Betiņa sāka jau arvien ērtāk iekārtoties savā ligzdā, un tika prognozēts, ka pirmā ola varētu tikt iedēta no 17.-19. aprīlim, tomēr cerības uz priecīgo notikumu samazinājās līdz ar gaisa temperatūras samazināšanos. Kad pēc nedēļas purvu sedza sniega kārta, mazo ērgļu pāri ligzdā sastapt varēja arvien retāk. Iespēja ligzdā ieraudzīt olu bija ļoti maza.
“Šāds gadījums, kad pēc pirmās kopulācijas mātīte kavējas ar pirmās olas dēšanu, man ir pirmo reizi. Iespējams, ka lielā aukstuma ietekmē, olas veidošanās hormonāli netika stimulēta,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Kad cerības jau bija gandrīz zudušas, par lielu prieku un pārsteigumu, līdz ar pirmajiem maija saules stariem, beidzot tika sagaidīta arī pirmā ola. Olas sekmīga izperēšana būs atkarīga no barības pietiekamības – ja tēviņš baros perējošo mātīti vairākas reizes dienā un ola tiks nepārtraukti sildīta. Mazuļa šķilšanās ir sagaidāma ap 10.-11. jūniju.
Kaut arī mazais ērglis ir visbiežāk sastopamā ērgļu suga Latvijā (ligzdo 3700-4000 pāru jeb 12-17% no pasaules populācijas), salīdzinājumā ar citām, skaitliski mazāk sastopamajām ērgļu sugām, tas globālā mērogā ir visapdraudētākais. 95% no mazo ērgļu pasaules populācijas ligzdo Eiropā, kur, intensīvas saimnieciskās darbības rezultātā, daudzās valstīs tā skaits samazinās. Nozīmīgākais ligzdošanas sekmes un populāciju kopumā ietekmējošais faktors ir barības pieejamība, ko negatīvi ietekmē pļavu, ganību un atmatu aparšana un aizstāšana ar kultūraugu sējumiem. Mazā ērgļa nozīmīgākie barības objekti ir peļveidīgie grauzēji, vardes un kurmji. Tas ligzdo pieaugušos lapu un jauktu koku mežos.
Lai sekotu populācijas stāvoklim, AS “Latvijas valsts meži” koordinē un realizē mazo ērgļu monitoringu piecos parauglaukumos, pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskos žurnālos.
Skatīt publikāciju zinātniskajā žurnālā
