Jaunumi

Īpaša Meža diena Rīgas narkoloģijas un psihiatrijas centrā

Pavasarī notiek virkne Meža dienu pasākumu visā Latvijā, aicinot ikvienu interesentu doties mežā to iepazīt, sakopt un novērtēt. Jau izsenis viens no Meža dienu mērķiem bijis parku apzaļumošana, ienesot pilsētās meža sajūtu. 26. maijā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki piedalījās īpašā Meža dienā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC), ierīkojot Ziemassvētku dārzu, lai centra pacientu atveseļošanās noritētu veiksmīgāk un patīkamāk, bet to tuvinieki un Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji spētu novērtēt un baudīt sakoptas vides un dabas skaistumu.

 “Esam gandarīti par iespēju ienest skābekli pilsētvidē – tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Šogad Latvijas valsts mežos esam iestādījuši jau vairāk nekā 20 miljonus jaunu, spēcīgu, Latvijā audzētu koku. Ceram, ka arī Ziemassvētku dārzs arvien augs un priecēs ikvienu ārstniecības iestādes apmeklētāju,” atklāj LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Ieskats Ziemassvētku dārza veidošanā

  Atvērt galeriju 

Meža dienā tika iestādīti turpat 200 Latvijā audzēti spireju un stefanandru košumkrūmi, savukārt meža noskaņu ar laiku radīs iedēstāmās lapegles, pīlādži un ātraudzīgs valriekstu koks. Dārzu plānots papildināt ar vides izglītojošu informāciju interesentiem.

Ziemassvētku dārzs tiks veidots labajā pusē, iebraucot teritorijā. Dārza projekts paredz izveidot pacientiem tīkamus ārtelpas stūrīšus – “istabas” ar speciālu klājumu, āra spēlēm un kustību rīkiem. Ikviens elements dārzā ir rūpīgi plānots, lai dārzs kļūtu par ārstniecības procesa atbalsta instrumentu. Dārzs dos iespēju pacientiem vingrināt ķermeni, kustību koordinācijas drīzākai atgūšanai, radītu psiholoģisku komfortu, drošības un mājīguma sajūtu, veicinot drīzāku atveseļošanos.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra dārzam ir sena vēsture, teju 300 gadus sena. Pēc Lielā Ziemeļu kara, Rīgai nonākot cariskās Krievijas jurisdikcijā, cars Pēteris I Aleksandra Augstumus, tagadējo RPNC teritoriju, bija noskatījis savas vasaras rezidences vietai un sāka šo plānu īstenot ar Otrā Ķeizardārza iekārtošanu. Bet, kad Pēteris I drīz vien nomira, dārzs, kurā jau iezīmējās Versaļas stila dārza simetriskās līnijas un greznais tēls, tika uz 100 gadiem aizmirsts un pamazām aizauga. 1820. gadā cits krievu cars – Aleksandrs to atdāvināja Rīgai “Dievam tīkamā nama” – Aleksandra Augstumu iestādes būvniecībai vājprātīgo pārvietošanai no Citadeles cietuma. Liela dārza daļa tika uzarta un pārveidota iestādes pašpatēriņa – kopgalda vajadzībām, saglabājot senos dīķus, ozolus un smaržaugus.

Saulgriežu dārza koncepcija tiek īstenota soli pa solim, meklējot finansējumu fondu projektu konkursos un mecenātu atbalstā. Projekta autore – ainavu arhitekte Ilze Rukšāne. Būtiski elementi kustību koordinācijai būs plānotais labirinta izklājums un taktilā sajūtu – baskāju taka. Vides terapijas dārzu projekti ir izstrādāti arī RPNC ambulatorajiem centriem “Pārdaugava”- Āgenskalnā un “Veldre”- Juglā.