Piesakies jaunumiem
21 • 04 • 2016
“Zaļā iniciatīva” – izzināt un atjaunot mežu
Autors: Edgars Gļaņenko
Meža dienas ir kļuvušas par neatņemamu pavasara aktivitāšu sastāvdaļu, pulcējot un izglītojot interesentus par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nepieciešamību. Līdztekus plašajai Meža dienu pasākumu programmai skolēniem un pedagogiem, AS “Latvijas valsts meži” piedāvā arī uzņēmumu kolektīviem iespēju doties uz meža un izzināt to kopā ar pieredzējušiem LVM darbiniekiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē starptautiskās kompānijas “DNV GL” darbinieki ar savām ģimenēm un bērniem devās uz Skaistkalnes meža masīvu, lai vērotu, kā tiek apsaimniekots valsts meža īpašums, lai ielāgotu vienkāršus paņēmienus, kā orientēties mežā, kā arī atjaunotu mežu platības, kas pērn tika nopostītas stiprās vējgāzes laikā. Došanās uz mežu bija “zaļā iniciatīva” kompānijas stratēģijas ietvaros.
“Mēs augstu novērtējam iespēju skatīt, kā saimnieko uzņēmums, kuram uzticētas mūsu valsts meža platības un, pateicoties prasmīgai un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, tieši un pastarpināti tiek nodrošinātas darbavietas vairāk nekā 140 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tikām ne vien laipni uzņemti, bet visas dienas garumā uz jautājumiem atbildēja zinošie LVM eksperti, turklāt tika īstenota arī mūsu karstākā vēlēšanās – stādīt mazās priedes nākotnes mežam. Interesanti bija ikvienam – gan lielam meža draugam, gan tam, kas līdz šim vairāk novērtēja pilsētas burzmu,” uz dienas notikumiem raugās uzņēmuma Rīgas jūrniecības biroja vadītāja Daiga Vekmane.
Autors: Edgars Gļaņenko
Divas aktīvas meža pastaigas
Meža diena sākās ar pastaigu pa mežu, iepazīstot tādus LVM infrastruktūras objektus – ūdens ņemšanas vietas, grāvjus un ceļus, kas tiek veidoti drošības nolūkos un kas ir nepieciešami veiksmīgai meža apsaimniekošanai. Dalībnieki veiksmīgi noteica koku sugas noteiktā meža platībā. “Bija jāatpazīst astoņas koku sugas, tas arī gandrīz izdevās. Kokiem vēl nav lapu, tāpēc tas nebija tik viegli, jo īpaši ar pīlādzi. Bet rezultāts patiesi labs,” vērtē LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže, kurš ne tikai aktīvi iesaistās Meža dienu pasākumu organizēšanā un norisē, bet arī vada izzinošas ekskursijas mežā gan zinātkāriem skolēniem, gan motivētiem pedagogiem un citiem interesentiem.
Kamēr vecāki minēja koku sugu skaitu, tikmēr jauniešu uzdevums agrajā pavasarī bija sameklēt trīs ziedus. “Man likās, ka vēl mežā nav atrodams neviens zieds, bet bērni tik lielā aizrautībā skrēja pa meža takām, ka pārradās ar brīnumskaistiem atradumiem. Kad vērīgi ieskatās dabā – viss atrodams,” teic Daiga Vekmane.
Vecuma noteikšana priedēm pēc mieturu skaita, augošu koku vecuma noteikšana ar Preslera svārpstu, attāluma noteikšana – tie bija tikai daži no LVM ekspertu sarūpētajiem uzdevumiem, kas bija jāpārvar meža izziņas pasākumā.
Mežā neiztikt arī bez dzīvniekiem, kuru atstātās pēdas redzamas teju visapkārt. “Mums izdevās saskatīt visas pārnadžu – stirnas, brieža, mežacūkas, aļņa – atstātās pēdas,” atzīmē K.Riže. Dzīvnieku klātbūtni var redzēt arī jaunaudzēs, kurās meža dzīvniekiem tīk uzturēties un baroties. Ja jaunajam kociņam tiek nokosts pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un tas iet bojā. Tāpēc kociņu galotnes un sānu zari tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem.
“Katrs jau neaizbrauks uz tādām vietām, kā piemēram, karsta kritenes vai smilšu karjera. LVM vecākais meža eksperts veda mūs pa meža takām un stāstīja nedzirdētas lietas, kliedējot virkni mūsu pieņemto mītu par valsts mežu apsaimniekošanu. Piemēram, viens no tādiem maldīgiem priekštatiem bija kailcirtē it kā nevērīgi atstātie koki un zari, taču patiesībā tie tiek atstāti ar nolūku, lai nodrošinātu mājas un barības vielas dzīvajām radībām un jaunajiem kociņiem, kas tiks stādīti,” atzīsts Daiga Vekmane, kura labprāt dodas uz mežu smelties mieru.
Lai nodrošinātu iespējami labākus augšanas apstākļus kokiem, mežs tiek regulāri kopts – atbrīvots no zālaugu, krūmu konkurences, vēlāk – augšanā atpalikušu koku klātbūtnes. Meža dienu dalībnieki aplūkoja mežaudzi, kas intensīvi kopta 32 gadus, aug ar taisniem un spēcīgiem stumbriem, sasniedzot arī lielāku stumbru apkārtmēru salīdzinot ar teju divreiz vecāku mežaudzi, kas nav piedzīvojusi tik intensīvu kopšanu.
Autors: Edgars Gļaņenko
Pārelpoties svaigu gaisu
Meža atjaunošanas darbi notika teritorijā, kuru pērn nopostīja spēcīgā vējgāze. Teju 0,2 hektāru platībā 20 aizrautīgi jaunā meža stādītāji zemē stādīja augstvērtīgos priežu ietvarstādus, kas auguši LVM kokaudzētavā. “Tā sajūta, stādot jauno mežu, ir svarīga. Mūsu kolektīvs labprāt atgrieztos šajā vietā pēc pieciem gadiem, lai apskatītu, kā aug mūsu stādītais mežs. Rezultāts te nav uzriez redzams, kociņiem vēl daudz kas dzīvē būs jāpārvar, bet mūsu ieguldījums un lepnums par paveikto ir redzams šajā nu jau jaunā meža platībā. Stādījām, kā mums mācīja, un ceram, ka kociņi ieaugs un viss būs labi,” teic viena no stādīšanas talkas dalībniecēm Daiga Vekmane.
Augošs mežs ir svaiga gaisa nodrošinātājs. Ar Latvijas mežos saražoto tīro gaisu pietiktu 30 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Prasmīgi izmantojot koksnes produktus, tiek laikus nodrošināta augšanas vieta jauniem kociņiem, kas spēj daudz ātrāk ražot tik nepieciešamo skābekli dzīvības nodrošināšanai uz Zemes. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka diena, kas pavadīta mežā, ir veiksmīga un izdevusies diena!
Autors: Edgars Gļaņenko
Noslēgumā pēc aktīvās meža stādīšanas dalībnieki devās aplūkot netālu esošās karsta kritenes. Te tika apskatīti arī putnu būrīši: “Lielākais bieds putnu būriem ir nevis dzīvnieki, bet gan cilvēks, kurš grib aktīvi uzstādīt, pārbaudīt un tīrīt putnu būrīšus neatbilstošā laikā,” uzsver meža eksperts.
Ar meža izziņas un stādīšanas pasākumu interese par mežu, mežsaimniecību viss nebeidzas. Uzņēmuma pārstāvjiem radusies interese skatīt, kā no čiekuriem tiek iegūtas sēklas, kā tās tiek sētas un kā jaunie meža stādi tiek skoloti LVM kokaudzētavās.
Uz tikšanos!
Lasīt vairāk:
