Vairāk nekā pusi Latvijas teritoriju aizņem meži, kuru nozīmi un vērtību apzinās teju ikviens Latvijas iedzīvotājs. 21. martā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā meža diena, kas šogad aicina novērtēt meža nozīmi planētas saldūdens krājumu nodrošināšanā.
Dzīvības procesi uz zemes nav iedomājami bez tīra ūdens klātbūtnes. Lai ūdens būtu tīrs, nepieciešama ūdens kustība, ko veicina meliorācijas sistēmas mežā, jo tikai kustībā esošā ūdenī skābeklis kļūst aktīvs. Tas ļauj augiem izmantot dabā esošos mikroelementus un uzņemt barības vielas. Tāpēc AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā teritorijā tiek veikta meža meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana.
Kad meliorācijas sistēma vairs nenodrošina ūdens plūsmu, sākas procesi, kas ierobežo ūdenī esošo skābekļa aktivitāti, un veidojas nosēdumi. Savukārt, lai novērstu šo radušos nosēdumu nokļūšanu ūdenstilpnēs – ezeros, upēs u.c. – pēc meliorācijas sistēmu atjaunošanas, tiek veidotas nosēdbedres. Pateicoties tām, tīrais ūdens turpina ceļu uz ūdenstilpnēm, bet dūņas un dažādi sanesumi – paliek nosēdumbedrēs.
Sanesumu nokļūšanu ūdeni ierobežo arī grāvju nogāžu nostiprināšana. Vēsturiski grāvju nogāzes tika veidotas ar rokām, tāpēc tās bija līkumainas. Mūsdienās, atjaunojot grāvjus, tiek saglabāts to līkumainība. Līdz ar to grāvjos veidojas dažāda ātruma straumes, kas padara aktīvu ūdenī jau esošo skābekli un ļauj piesaistīt arvien jaunas skābekļa rezerves.
Vietās, kur ir pazemes avoti – avoksnāji – netiek veikta mežsaimnieciskā darbība, lai saudzētu šo tīro ūdens avotu rašanās vietas.
LVM apsaimniekotajos mežos ik gadu piesaista 4,1 milj. tonnu oglekļa jeb 15 milj. tonnu CO2., bet kopējais uzkrājums dzīvajā biomasā jeb visos LVM apsaimniekotajos mežos ir 109 milj. tonnu oglekļa jeb 400 milj. tonnu CO2.