Piesakies jaunumiem
17 • 12 • 2015
LVM stipendiāti iepazīst koku no cita skatpunkta
Īsi pirms gada izskaņas LVM stipendiāti tikās, lai apskatītu Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) laboratorijas, kā arī iepazītos ar LVMI „Silava" darbību un jaunāko informāciju par meža resursiem un mežsaimniecības attīstību Latvijā. Studenti iepazina koku kā pateicīgu materiālu sarežģītu un funkcionālu ēku būvniecībā, kā arī, apmeklējot IKTK (Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās) ražošanas cehu, tapa skaidrs, ka koksni Latvijā protam kvalitāti apstrādāt. Darinot lielas līmētās koka konstrukcijas, šeit tapis arī Latvijā lielākais koka gājēju tilts – laboratorija, kas atrodas Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.
Mežā aug, laboratorijās testē
Vispirms LVMI „Silava" direktors Jurģis Jansons iepazīstināja klātesošos studentus ar meža resursu dinamiku Latvijā, Nacionālā meža monitoringa datiem, kas iegūti ar meža statistiskās inventarizācijas metodi, kā arī runāja par meliorācijas nozīmi mežā un citiem ar mežsaimniecības attīstību saistītiem jautājumiem.
Studenti aktīvi iesaistījās diskusijā par mežu apsaimniekošanu, kā arī selekcionētu koku audzēšanu. „Vēsturiski Latvija bijusi mežu zeme. Ir jautājums, vai mēs uz mežu raugāmies kā uz neatjaunojamu jeb fosilu resursu – no meža tikai „ņemam”, vai arī runājam par mežu, kā atjaunojamu resursu, kuru aktīvi un pareizi apsaimniekojot, spējam gūt kvalitatīvu koksni īsākā laika periodā,” teic Jurģis Jansons, uzsverot meliorācijas sistēmu nozīmi mežā, kas nodrošina ūdens kustību. Tikai kustīgā ūdenī esošais skābeklis veicina kokam nepieciešamo barības vielu un mikroelementu pārvēršanu kokam uzņemamā formā.
MeKA direktors Andrejs Domkins uzrunāja studentus, stāstot par inovācijām koksnes apstrādē, kas rada pievienoto vērtību koksnei. MeKA laboratorijās studentiem bija iespēja apskatīt būvizstrādājumu un mēbeļu testēšanas iekārtas. Ar īpašu iekārtu palīdzību laboratorijās pārbauda būvkonstrukciju lieces, stiepes, spiedes stiprību. Laboratorijās veic arī atsevišķu būvkonstrukciju un grīdas materiālu ugunsreakcijas testu, kā arī cietās biomasas testēšanu, nosakot mitrumu, pelnu daudzumu, tilpumblīvumu, siltumspēju. „Visu, ko pasūtītājs vēlas pārbaudīt, varam nodrošināt. Tostarp arī mēbeļu un virsmu kvalitātes testēšanu un funkcionalitāti,” teic A. Domkins.
Ja māja – tad koka, ja tilts – tad koka
MeKA direktora vietnieks zinātniskajā darbā Uldis Spulle atklāja studentiem koka pozitīvās īpašības, kas to padara ne vien par modernu un funkcionālu interjera elementu, bet arī par kvalitatīvu un izturīgu būvniecības materiālu, kura izmantošana pasaulē arvien pieaug. Mūsdienās top ne tikai masīvkoka guļbūves ēkas, bet modernas koka augstceltnes. Pretēji ierastajām celtniecības metodēm, kuru pamatā ir „slapjā metode”, kas aizņem ilgāku laiku darbiem būvlaukumā, koka konstrukcijas, kuru pamatā ir „sausā metode” tiek montētas salīdzinoši īsā laikā un tiek piegādātas būvlaukumā tūlītējai uzstādīšanai. Šādi var efektīvi siltināt arī ēkas fasādes, taupot laiku un netraucējot ēkas iemītniekus.
Ja koks tiek izmantots pareizi, ievērojot tā dabiskās īpašības, tas kļūst par neaizvietojamu materiālu būvniecībā. Piemēram, egle kā būvmateriāls koka konstrukcijās ir pateicīga savas „atmiņas” dēļ, jo mainīgas slodzes gadījumā (sniegs uz jumta) spēj atgriezt savu sākotnējo formu, mainoties gadalaikiem. Priedi kā materiālu vēlams izmantot logiem un durvīm.
Koka gājēju tilts – laboratorija Tērvetē
Visbeidzot studenti iepazina IKTK uzņēmuma ražotni, kur, veidojot līmētas liela izmēra vairāku dimensiju koka konstrukcijas, būtiski ievērot patstāvīgu gaisa temperatūru un mitrumu, kas cehā tiek automātiski regulēta.
Kvalificēti speciālisti atzīmē nepieļaujamās dēļu vainas un zarus ar marķieri. Veiktās atzīmes nolasa sensori un izgriež neatbilstošos nogriežņus. „Tiek izmantotas tehnoloģijas un līme un ik dienas vairākkārtīgi tiek veikta līmēto vietu testēšana. Līmējuma vietā šie dēļi nedrīkst lūzt,” apgalvo direktors Gatis Eglītis.
Tieši šajā ražotnē tapis arī gājēju koka tilts - laboratorija pāri šosejai, kas atrodas Tērvetē. Tajā ievietoti sensori, kas fiksē dažādas izmaiņas, piemēram, mitrumu dažādā dziļumā.
