Jaunumi

Zinošas un zinātkāras skolotājas atklāj zinības par mežu

Sinoptiķu vēstītā vētra un gaidāmās stiprās lietusgāzes nebaidīja 40 aktīvākās programmas „Izzini mežu” skolotājas doties mežā, iepazīt kokaudzētavas un čiekurkaltes darbu, piedalīties „Mammadaba Dēkā”, rāpties kokā un šķetināt sarežģītus uzdevumus mežā – tas viss un vēl vairāk tika piedzīvots skolotāju nometnē triju dienu garumā.

Skolotāju nometni – 36 stundu tālākizglītības kursus skolotājiem – LVM rīko jau astoto gadu sadarbībā ar „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu” (MeKA). „Mūsu mērķis ir izglītot un iepazīstināt skolotājus ar mežu, meža nozari un apsaimniekošanu no profesionāļu viedokļa. Izprotot šos procesus, skolotāji spēs nodot šīs zināšanas saviem audzēkņiem,” skaidro LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže.

Kā top?

Nometnes aktivitātes sākās Zemkopības ministrijas 23. stāvā, kur Meža departamenta direktora vietniece Ilze Silamiķele uzrunāja skolotājas, stāstot par vides izglītības nozīmīgumu un aktualitātēm meža jomā Latvijā.

„Cik skaists un pūkains ir krēmkrāsas parūkkoks un kā smaržo purva mirte, kas labi aizbaida odus un dundurus,” ierunājas skolotājas, ierodoties Kalsnavas arborētumā. Arborētuma dendroloģe Benita Rudzīte, iepazīstinot ar meža vides izglītības daudzveidību, dalījās noderīgos padomos, kā mācīt bērnus par augiem, ļaujot tiem iztēloties, sajust un sasmaržot.

Savukārt Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš ļāva skolotājām iepazīt grūto, bet aizraujošo arborista ikdienas darbu – kāpšanu kokus. Ar vārdiem „kad tad vēl, ja ne tagad!” dažas drosmīgākās skolotājs ne tikai uzklausīja arborista pieredzes stāstus, bet pieņēma izaicinājumu pacelties „augstāk par zemi”.

Daudzas skolotājas atzina, ka reiz ar skolēniem viesojušās vēsturiskajā Vijciema čiekurkaltē. „LVM Sēklas un stādi” direktora Gunta Grandāna stāsts par koka sēklu iegūšanas procesu un to nonākšanu mežā kā stādiņam aizrāva un ieinteresēja tik ļoti, ka skolotājas jau meklēja iespējas, kā apmeklēt moderno Kalsnavas čiekurkalti kopā ar bērniem. Savukārt, atveroties Podiņu kokaudzētavas siltumnīcas vārtiem, skolotājas teju vienbalsīgi teic: „Vai, cik skaisti un silti! Tas jāredz bērniem!” Košā zaļuma vidū sākumskolas un bērnudārza skolotāja no Cēsīm aizdomājās par veselīgu dzīvesveidu un miera nepieciešamību ikdienas steigā. „Mēs ar mazajiem skolēniem paši veidojam savu mācību stundu, ļaujot tai ritēt atbilstošajā noskaņā – citreiz lasām un pētām, citreiz dziedam un skrienam. Bērni mūsdienās maz ko zina par dabu un dabai draudzīgu dzīvesveidu,” vērtē skolotāja.

Mežs – cita realitāte

„Ar bērniem laukā ejam visbiežāk dabaszinību stundās, bet saprotu, ka var mācīt arī citus priekšmetus. Dabā bērni iemācās atpazīt koku lapas – apskata, aptausta. Iemīļoti ir eksperimenti, ko veicam ar bērniem, iepriekš tiem cītīgi gatavojoties. Dabā sāk strādāt iztēle. Pilsētā viss ir ierobežots, bet mežā brīvs, tad sāk darboties fantāzija, piemēram, ainavas uzburšana par negaidot satiktu vilku. Bērniem daba ir kā cita realitāte,” teic skolotāja no Ventspils.

Līdz ar pirmajiem saules stariem un putnu dziesmām skolotājas devās savdabīgā rīta rosmē. Ar binokļiem un „instrumentu” kasti rokās, Latvijas Putnu fonda ornitologi Kaspars Funts un Ivars Brediks devās apskatīt nakts tumsā izvietotos tīklus, kuros pacietīgi gaidīja mazputniņi. „Vai putniņiem nesāp? Vai uzliktais metāla gredzens kādreiz atkal jāmaina? Kā notiek ievāktās informācijas apstrāde un apmaiņa? Un cik liels putns izaugs? Vai svars labs,” tie bija tikai daži skolotāju jautājumi, kas tika uzdoti, kamēr mazputniņi tika mērīti, svērti, gredzenoti un visādi citādi apskatīti.

Pēc rīta rosmes sekoja izzinošas LVM darbinieku prezentācijas par sadarbību ar skolām nākamajā mācību gadā, kā arī par bioekonomikas nozīmi mūsu dzīvē. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss aicināja uz sarunu par pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarībām kokrūpniecībā. „Lektori sniedza daudz jaunas informācijas un izpratni par dabas enerģiju un bioekonomiku,” novērtē Cēres skolas skolotāja.

Izgaršot dabu ar visām piecām maņām. Mācīties mežā

LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže aicināja skolotājas celties no iesēdētajiem krēsliem un doties dabā. Uz mežu, lai, praktiski darbojoties ar mežsaimnieciskiem instrumentiem, skolotāji smeltos idejas tam, kā ar minimāliem līdzekļiem vadīt stundu mežā, kā saprotami stāstīt par mežu bērniem. Bruņojušās ar mērlenti, atjautību un zināšanām, skolotājas mācījās noteikt koka pieaugumu, skaitīt gadskārtas, skaitļot koka stumbra tilpumu, kā arī, našķējoties ar meža ogām, mēģināt vienoties par kopīgu meža ogu nogatavošanās secību.

Savukārt mācību ekskursijā skolotājas iepazina meža ciklu un guva atbildes uz eksperta jautājumu „Un ko šeit redzam?” Skats pa labi, skats pa kreisi, un skolotājas jau prata noteikt mežaudzes vecumu un sastāvu, atšķirt koptu mežu no nekopta, iepazina biotopu, un skatīja medņu gaili.

Laurenču skolas skolotāja atzīst, ka praktiskās nodarbības mežā devušas labāku izpratni par meža augšanu un cilvēku dalību procesā. „Šajās dienās izjutu cilvēka lielo atbildību, atrodoties un saimniekojot dabā, arī cilvēka niecību dabas priekšā. Viss ir tik vienkārši un reizē sarežģīti,” iespaidos dalās skolotāja no Jelgavas.

„Velnarutks jānobildē, lai skolēni zina, kāds tas izskatās,” teic skolotājas Tīrumnieku purva takā. Vides gide Anna Macāne skolotājas pavadīja pa purva taku, stāstot par tur atrodamajiem augiem.

Taujātas par būtiskākajām lietām, kas jāatceras vides izglītības darbā ar skolēniem, skolotājas ir teju vienisprātis – klausīties, smaržot, sataustīt un, jā, arī pagaršot dabu! Savā paraugstundā noslēguma dienā skolotājas iejutās bērnu lomā un demonstrēja interesantākās idejas, ko un kā mācīt bērniem par dabu, tā savstarpēji daloties ar idejām. Piemēram, viena skolotāja foto mirkļos aicināja fiksēt esošā gadalaika pazīmes, lai vēlāk raksturotu katru no pazīmēm. Savukārt cita skolotāja aicināja savus mācekļus iejusties putniņu lomā un raksturot atrasto žubītes ligzdu, bet vēl cita iepazīstināja ar dažādajiem skujkokiem, aprakstot, zīmējot, taustot, smaržojot, un, ja līdzētu – arī garšojot.

Mācības dabā nav iedomājamas bez fiziskām aktivitātēm. Tā arī skolotājas ar karti un kompasu rokās devās pāri koku saknēm, sažuvušiem zariem, pāri zaļajām sūnām un papardēm, lai laistos „Mammadaba Dēka” piedzīvojumā. „Es mācu skolēniem orientēties mežā, mēs ar bērniem braucam un darām. Punkti, kurus ir grūtāk atrast, kuri ir cītīgāk noslēpti, tie ir tie labākie, saucu tos par „odziņām”,” teic sporta skolotāja, mācot kolēģēm orientēšanās kartes apzīmējumus.

„Bērniem rīkoju dažādas nometnes, iesaistot arī vecākus. Piedalāmies konkursos, pārgājienos. Bērniem patīk mūsu stundas. Man pašai tās ļoti interesē. Mēs gribam un mēs darām!  Šajā nometnē smēlos daudz pozitīvas emocijas, iepazinos ar atraktīviem un līdzīgi domājošiem kolēģiem, ar kuriem noteikti vēl sazināsimies. Mēs centīsimies strādāt vēl centīgāk un izdarīt vēl vairāk, lai kļūtu par īstiem Meistariem Mammadaba meistarklasē. Idejas ir, un viss notiks,” enerģijas pilna ir skolotāja no Jelgavas.

Skolotāju nometne 2015

  Atvērt galeriju 

Mammadaba meistarklase – 10

Šogad Mammadaba meistarklasei aprit apaļa jubileja. Par godu Mammadaba meistarklases 10 gadiem, neizpalika svētku torte un Starptautiskās vides izglītības fonda (Foundation For Enviromental Education – FEE) programmas „Learning About Forests” (Izzini mežu) direktores Reičelas Boilas (Rachel Boyle) apsveikums: „Jūs esat tie, kuri maina domāšanu bērnos, mācoties dabā tie iegūst daudz vairāk, paplašina savu redzesloku un izzin dabu no dabas! Īpaši vēlos uzsvērt Latvijā īstenoto „Izzini mežu” kvalitāti un pārdomāto programmu, tā ir Pasaules vides izglītības īstenotāju līderu sarakstā! Ir prieks, ka tik daudz skolotājiem un skolēniem ir iespēja mācīties dabā un apgūt zināšanas ne no papīra lapām skolas solā!”