Pētījuma mērķis ir noskaidrot biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu atkarībā no sortimentu struktūras, kā arī noskaidrot izmaksas ietekmējošos faktorus, veicot mehanizētu jaunaudžu kopšanu. Pētījumā veikti jaunaudžu kopšanas izmēģinājumi, salīdzinot 4 darba metodes. Pirmā darba metode paredz gatavot standarta apaļos kokmateriālus kā arī daļēji atzarotus sīkkoksnes apaļos kokmateriālus ar minimālo tievgaļa caurmēru 3 cm, neizmantojot paketēšanas funkciju. Otrā darba metode paredz gatavot standarta apaļos kokmateriālus kā arī daļēji atzaroto sīkkoksnes sortimentu ar minimālo tievgaļa caurmēru 3 cm , izmantojot paketēšanas funkciju. Trešā darba metode paredz gatavo visus standarta apaļos kokmateriālus, lapkoku un skujkoku tehnoloģisko koksni, izmantojot paketēšanas funkciju, gatavot kā daļēji atzarotu sīkkoksnes sortimentu ar minimālo tievgaļa caurmēru 3 cm. Ceturtā darba metode paredz, maksimāli izmantojot paketēšanas funkciju, no visiem kokiem gatavot daļēji atzarotas sīkkoksnes sortimentu. Pētījumā konstatēts, ka kopējais produktīvais un tiešais darba laiks Timbear harvesteram ir būtiski mazāks, nekā citās izmēģinājumos izmantotajām mašīnām. Produktīvā laika īpatsvaru samazināja biežie remonti un pārtraukumi tehnisku problēmu novēršanai. Tiešo darba laiku negatīvi ietekmēja iespējamās problēmas griezēj galvā. Lai uzlabotu Timbear ražīguma rādītājus, ir jāizvēlas cita griezēj galva. Produktīvā darba laika īpatsvara palielināšana ir iespējama, sadarbībā ar izgatavotāju uzlabojot problemātiskos mašīnas konstruktīvos risinājumus. Izmēģinājumi uzskatāmi demonstrē Timbear galvenās priekšrocības meža kopšanas darbos – mašīna rada minimālus augsnes bojājumus, tajā skaitā nesablīvē augsnes dziļākos slāņus, tehnoloģiskie koridori ir būtiski šaurāki, nekā līdzīgas kravnesības riteņtraktoriem, nav nepieciešams materiāls ceļu pakošanai, nodrošinot iespēju izvest visu sagatavoto materiālu, mašīnas pielietošana saistās ar mazākiem dīkstāves riskiem, pasliktinoties laika apstākļiem. Augsnes sablīvējums veidojas tikai augsnes virskārtā, kur tas dažu gadu laikā izzudīs, augsnei vairākkārtīgi caursalstot. Vismazāk tiešā darba laika 1 m³ izstrādei patērēts 4. darba metodē (11 min.); savukārt, visvairāk – 2. darba metodē (14 min.). Daļēji atzaroto sīkkoku sagatavošana būtiski palielina mehanizētās kopšanas ražīgumu. Trešā darba metode (atteikšanās no lapkoku papīrmalkas gatavošanas) var būt efektīvākais risinājums jaunaudžu kopšanai, ja izlīdzinās papīrmalkas un biokurināmā cena. Jāņem vērā, ka šķeldu piegāde patērētājam ir būtiski lētāka, nekā lapkoku papīrmalkas piegāde, tāpēc pie vienādas papīrmalkas (zem mizas) un biokurināmā (ar mizu) cenas, būtiski izdevīgāka ir biokurināmā gatavošana. Vidēji 1 kravas pievešanai nepieciešama 1 stunda produktīvā darba laika. Vidējais braukšanas ātrums pievedējtraktoram ar kravu bija vidēji 30 m min.-1, bez kravas – 49 m min.-1. Lapkoku audzēs svarīgi apžāvēt sagatavoto materiālu, lai maksimāli efektīvi izmantotu šķeldu vedēja kravas telpu. Pārvadājot svaigi zāģētu sīkkoku šķeldu, pastāv risks pārsniegt maksimāli pieļaujamos masas ierobežojumus pat ar 70 m3 konteineru sistēmām. Lapkoku šķeldas izdevīgi pārdot pēc to siltumspējas, jo bērza un baltalkšņa koksne ir būtiski blīvāka, nekā skujkoku koksne, attiecīgi, tai ir lielāka siltumspēja. Sīkkoku piegādes scenārijā pirmajām 2 darba metodēm ieņēmumi pārsniedz izdevumus, ja vidējā nozāģētā koka caurmērs nav mazāks par 7 cm, bet 3. un 4. darba metodei pozitīva naudas plūsma jaunaudžu kopšanā nav sasniedzama, būtiski nepalielinoties biokurināmā cenai. Šķeldu piegādes scenārijā 1. un 2. darba metode nodrošina pozitīvu naudas plūsmu, ja vidējā nozāģētā koka caurmērs ir lielāks par 6 cm, bet 3. un 4. darba metodē vidējā izzāģējamā koka caurmēram jābūt lielākam par 7 cm. Šķeldu piegādes scenārijs, atkarībā no izmantotās darba metode, nodrošina šķeldu pašizmaksas samazinājumu no 0,27 EUR ber. m-3 līdz 0,36 EUR ber. m-3, salīdzinot ar daļēji atzarotu sīkkoku piegādi.