Pētījuma darba uzdevums ir veikt jaunaudžu raksturojumu enerģētiskās koksnes ieguvei pēc Nacionālās meža inventarizācijas un Valsts meža dienesta datiem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošajās zemēs (koku skaits ha-1, sugu sastāvs, vidējais augstums un caurmērs, meža tips, audžu platība sadalījumā pa vecuma klasēm un caurmēra pakāpēm, kopējā un izcērtamā krāja, apjoma sadalījums pēc teritoriālās piederības). Pētījuma rezultātā sagatavots sākotnējais ziņojums par enerģētiskās koksnes resursiem faktiskajā (vecuma un koku dimensiju) un ilgtermiņa (aprites cikla) griezumā pie dažādiem meža apsaimniekošanas scenārijiem. Kā meža apsaimniekošanas scenāriju modelēšanas kritēriji izraudzīta kopšanas intensitāte un kopjamo koku dimensijas. Jāņem vērā, ka abi iedalījumi ir balstīti uz pieņēmumiem un, papildus, ir jānovērtē jaunu meža kopšanas modeļu ieviešanas mežsaimnieciskās sekas. Biokurināmā iznākuma un izmaksu modelēšanu apgrūtināja arī tas, ka pagaidām nav izstrādāti jaunaudžu caurmēra sadalījuma vienādojumi, kas ļautu objektīvi novērtēt izzāģējamo koku dimensijas un krāju. Pētījumā izmantoti vienādojumi, kas izstrādāti Zviedrijā krājas kopšanas ciršu modelēšanai, attiecīgi, lielākiem kokiem, nekā sastāva kopšanā. Pētījumā konstatēts, ka jaunaudžu kopšanā līdz minimālajam šķērslaukumam tehnoloģiski pieejamā sīkkoku stumbra biomasa LVM apsaimniekotajos mežos ir 557 tūkst. tonnas, biokurināmā ieguvi var veikt 48 tūkst. ha platībā. Vidējais izstrādājamais koks ir 0,02 m³, bet vidējā iegūstamā krāja – 32 m³ ha^-1. Palielinot pieļaujamo kopšanas intensitāti jaunaudzēs pieejamā sīkkoku stumbru biokurināmā apjoms pieaugs līdz 864 tūkst. tonnām. Vislielākā krāja ir 21-30 gadus vecās audzēs. Tikai ziemas apstākļos biokurināmo var gatavot 30 % jaunaudžu. Tas liecina, ka laika apstākļi ir būtisks jaunaudzēs iegūstamā biokurināmā pieejamību ietekmējošs faktors, kas atbilstoši patreizējam mežaudžu stāvoklim nelabvēlīgos apstākļos var samazināt ikgadējās biokurināmā piegādes no jaunaudzēm vismaz par 30 %. Meža tipu griezumā lielākā daļa biokurināmā resursu koncentrēta sausieņos un āreņos, auglīgajos meža tipos. Palielinot pieļaujamo kopšanas intensitāti, pieaug biokurināmā resursu īpatsvars platlapju kūdrenī un mētru ārenī. Meža apsaimniekošanas cikla griezumā, pārrēķinot uz visiem LVM apsaimniekotajiem mežiem, kopjot 4-6 m augstu koku audzes, no sīkkoku stumbriem var sagatavot aptuveni 7,4 milj. tonnas biokurināmā, bet, palielinot kopjamo koku dimensijas līdz 10-12 m – 17,8 milj. tonnas. Vidējais ikgadējais no sīkkoku stumbriem sagatavojamā biokurināmā iznākums atkarībā no kopšanas laika ir 93‑222 tūkst. tonnas.

Pētījuma izpildītāji ir Andis Lazdiņš, Jānis Donis, Agris Zimelis, Valentīns Lazdāns. Projekts īstenots Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.