Jaunumi

Ierobežotas spējas nav iemesls nedejot

Cilvēki ar dažāda rakstura traucējumiem, tostarp fizisko un garīgo, bieži vien ir norobežoti no sabiedrības – reti iziet no mājām, neapmeklē plašus pasākumus un tamlīdzīgi, kā rezultātā viņu situācija kļūst arvien smagāka un smagāka. Nav jaunums, ka kustības un mūzika ir lielisks palīgs ne tikai fizisko spēju trenēšanai, bet arī mentālajai veselībai – ieguvēji ir visi, gan cilvēks ar īpašām vajadzībām, gan viņu piederīgie, gan sabiedrība kopumā.

Arī sēdus var dejot

Reti kuram ienāk prātā, ka, lai dejotu nebūt nav jābūt spējīgam veikli kustēties un jāiemācās deju soļi – dejot var arī sēdus, ar kustībām izstāstot stāstus. Unikālu projektu Latvijā ar valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” atbalstu, kurš ik gadu ar Ziedot.lv starpniecību ziedo līdzekļus sociāli nozīmīgu projektu īstenošanai, ir realizējusi biedrība Kristīgai paaudžu kopībai (KPK) „Tilts”. Projekta ietvaros ir iegādāts mobilais pacēlājs, lai arī cilvēki ratiņkrēslos spētu nokļūt biedrības telpās, kas atrodas otrajā stāvā, taču pati svarīgākā projekta sadaļa saistās ar metodikas izstrādi un aprobāciju nodarbību programmai, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – kustību un garīga rakstura traucējumiem, lai arī viņi spētu izbaudīt dejošanas prieku. Būtībā sēddeju žanrs ir senioru deju atvasinājums, kuru pirmsākumi meklējami Vācijā un arī Latvijā tas pastāv jau aptuveni 20 gadus, bet sēddeju žanrs Latvijā sāka attīstīties tikai kopš 2015.-2016.gada, kad tika organizētas pirmās meistarklases un semināri ar vācu kolēģu piedalīšanos. Sēddeju žanrs ļoti attīstīts ir Vācijā, tāpēc zināšanas un prasmes Latvijas deju pasniedzēji apgūst no vācu kolēģiem. Indra ir viena no trim deju pasniedzējām Latvijā, kura strādā sēddeju jomā. Sēddeju nevajag jaukt ar dejām ratiņkrēslos. Šajā deju veidā cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņu asistenti sēž parastajos krēslos un nodarbību vadītāja vadībā veic kustības, kas atbilst stāstāmajam stāstam. Nodarbību vadītāja Indra Pavļukeviča skaidro: „12 nodarbību ciklā esam iemācījušies ar kustībām izrādīt garu stāstu, kas sastāv no 10 it kā atsevišķām dejām. Mūsu gadījumā stāsts ir par došanos ciemos, sākot no pucēšanās un ceļa pievarēšanas, līdz ballītei un atgriešanās mājās. Nevienam dalībniekam nav perfekti jāiemācās viena vai cita kustība, kā arī tas kādā secībā tās seko – visu laiku saku priekšā un katrs pēc savām iespējām izpilda kustību. Sēddejās galvenais nav rezultāts, bet process – kustības, mūzika, stāsta saturs un emociju izpausmes.” Ne vienmēr dalībnieki ir labā omā un nodarbību sākumā pasaka, ka negrib dejot. Te nekas netiek uzspiests – ja nevēlies, vari mierīgi sēdēt un vērot, taču, kā rāda pieredze, jau pirmās dejas vidū visi dumpinieki iekļaujas un sāk kustēties līdzi. Indra ir novērojusi, ka pēc 12 nodarbībām cilvēki ir kļuvuši atvērtāki, smaidīgāki un komunikablāki un tāds arī ir galvenais šo nodarbību mērķis – mazināt sociālo atstumtību, uzlabot fizisko un mentālo stāvokli, iegūt jaunus draugus un sajust prieku par paša spējām.

Vēl pieciem cilvēkiem būs iespēja dejot. Kas tālāk?

Ir noslēdzies projekta pirmais posms – ir realizēta iepriekš izstrādātā programma, kurā tagad, kad dzīvē ir redzēts un saprasts ko vajag pilnveidot un uzlabot, programmā tiks veiktas nepieciešamās korekcijas. Tālāk programmu varēs izmantot arī citās pilsētās, sociālajos dienestos vai nevalstisko organizāciju aktivitātēs. Pēc aprobētās programmas Jēkabpilī tiks organizēta vēl piecu cilvēku ar īpašām vajadzībām un viņu asistentu grupa. Biedrības KPK „Tilts” projekta vadītāja Agita Pleiko pauž: „Otrajā grupā centīsimies iesaistīt cilvēkus ratiņkrēslos, jo pirmajā grupā mums vairāk bija dalībnieku ar mentālām saslimšanām un kustību traucējumi nebija tik lieli, lai dzīvi pavadītu tikai ratiņkrēslā. Lielākais izaicinājums ir pierunāt šos cilvēkus iziet no mājām un iesaistīties dažādos pasākumos. Tāpēc sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām  mēs veicam ļoti plašu izskaidrojošo darbu – stāstam par sēddejām un to atstāto iespaidu uz fizisko un garīgo veselību, lai pēc iespējas plašāks cilvēku loks par tām uzzinātu.”

Savukārt Indra neslēpj nožēlu, ka projekts noslēdzas un cilvēkiem vairs nebūs šīs iespējas. Viņa pati ir gatava vadīt nodarbības, ja vien pašvaldības, uzņēmumi vai kāda nevalstiskā organizācija sniegtu finansiālo atbalstu šādu programmu īstenošanai. Baiba ir viena no projekta dalībniecēm, kura atzīst, ka šajās nodarbībās patika pilnīgi viss un, ja būtu iespēja, tad noteikti ietu atkal. Savukārt asistente Aija, kura uz nodarbībām pavadīja savu mazdēlu Kristapu, kuram ir garīga un fiziska rakstura traucējumi, ir ārkārtīgi pateicīga par šo iespēju, jo mazdēls nodarbībās un pēc tām jutās daudz labāk gan fiziski, gan mentāli. Arī tagad, kad nodarbību kurss ir noslēdzies, puisis ik dienu izsaka vēlmi iet dejot, diemžēl nodarbību vismaz pagaidām vairāk nebūs. Tomēr cerēsim, ka atradīsies dzirdīgas ausis un tiks saņemts finansiālais atbalsts, lai ne tikai Jēkabpils, bet arī visas Latvijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būtu iespēja dažādot savu dzīvi, attīstīt fizisko stāvokli un uzlabot mentālo pašsajūtu.