Devums klimata pārmaiņu mazināšanā

Globālās klimata pārmaiņas ietekmē katru no mums. Tās lielā mērā saistītas ar siltumnīcas efektu, ko izraisa palielinātas oglekļa dioksīda (CO₂) un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā. Šīs gāzes uzkrājas atmosfērā un veido slāni, kas neļauj Zemei atbrīvoties no liekā siltuma.

Mežs, kā arī pārējā augu valsts, augot CO₂ izmanto fotosintēzes procesā, piesaistot to no atmosfēras, uzkrājot sevī oglekli un atbrīvojot skābekli. Sausā koksnes masā aptuveni pusi no masas veido ogleklis. Viena tonna oglekļa ir līdzvērtīga aptuveni 3,7 tonnām CO_2. Līdz ar to var droši apgalvot, ka mežam ir būtiska loma globālajā oglekļa apritē un stabilas  dzīves vides uzturēšanā.

Jo veselīgāks un ražīgāks mežs, jo vairāk tas piesaista CO₂ un labvēlīgāk ietekmē klimatu. Jaunaudzes un vidēja vecuma audzes aug straujāk, cītīgi piesaista CO₂ un izmanto to augšanai, savukārt veci koki aug arvien lēnāk, līdz atmirst un sāk sadalīties, atbrīvojot oglekli un izdalot CO₂. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā ar dažāda vecuma audzēm oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir uzkrāts – koksne ir kā “noliktava”, kas uzglabā oglekli.

 Mazvērtīgāko daļu nocirstās koksnes izmanto siltuma ražošanai un koksnes sadedzināšanas procesā CO₂ atgriežas atmosfērā. Tomēr lielāko daļu koksnes izmanto dažādu koksnes produktu ražošanai, kā papīrs, koksnes plātnes, zāģmateriāli. Koksnes produktos ogleklis var palikt “iekonservēts” daudzus gadu desmitus. Būtisks ir arī “aizstāšanas efekts” – šo produktu izgatavošanā nav izmantoti neatjaunojamie fosilie resursi, tātad samazinātas iespējamās emisijas.

LVM apsaimniekotajos mežos ik gadus mežs pieaugot piesaista ap 4,3 milj. tonnu oglekļa jeb 15,8 milj. tonnu CO₂ , bet kopējais uzkrājums koku dzīvajā biomasā jeb visos LVM apsaimniekotajos mežos ir ap 123 milj. tonnu oglekļa jeb 451 milj. tonnu CO_{2 .}

Nocērtot kokus, ik gadus no meža izņem ap 3,5 milj. tonnu oglekļa jeb  12,9 milj. tonnu CO₂. Nocirstajā koksnē, kas izmantojama koksnes produktu ražošanai, ir uzkrātas ap 1,8 milj. tonnas oglekļa jeb 6,4 milj. tonnas CO₂.

LVM saimnieciskās darbības organizēšanai un nodrošināšanai veiktās darbības saistītas ar degvielas un enerģijas patēriņu, kas rada emisijas un veido LVM “ekoloģisko pēdu”. LVM uzņēmuma pašu CO₂ emisijas rodas galvenokārt no degvielas patēriņa, kā arī no gāzes patēriņa siltumam, elektrības un fluorēto gāzu patēriņa, kas ietver 5% no kopējā emitētā apjoma. Lai veiktu plānotos darbus, LVM pērk ārpakalpojumus, kas rada emisijas 95% no kopējā emitētā CO₂ apjoma. Lielākās emisijas saistītas ar tehnikas izmantošanu apaļkoksnes sortimentu ražošanā, koksnes transportēšanā, meža ceļu būvniecībā un materiālu transportēšanā.

LVM saimnieciskās darbības rezultātā gadā rodas  emisijas  0,13 milj. tonnu CO₂ apjomā.  LVM “ekoloģisko pēdu” aprēķina katru gadu, izvērtējot iespējas emisijas samazināt.

Ja no meža audzēšanā piesaistītā CO₂ apjoma atņem nocirstajā koksnē piesaistīto daļu, redzam, ka atlikušais “neto” piesaistītais CO₂ apjoms ievērojami pārsniedz LVM saimnieciskās darbības emisijas. Ņemot vērā iespējas “iekonservēt” nocirstās koksnes oglekli koksnes produktos, var teikt, ka ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir viens no veidiem – ja ne vienīgais veids – kā piesaistīt lielu  CO₂ daudzumu no atmosfēras.

Pašreiz LVM oglekļa bilances aprēķinā nav ietverti augsnes organiskā oglekļa, atmirušās koksnes un nobiru oglekļa aprēķini.

Gudri apsaimniekojot mežu, novirzot kokmateriālus ilgtermiņa produktos, kvalitatīvi atjaunojot un kopjot mežaudzes, LVM sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Klimata mērķu sasniegšanai LVM plāno arī turpmāk veikt pasākumus meža veselības, ražības un noturības veicināšanai un CO₂ piesaistes palielināšanai:

• meža atjaunošana ar selekcionētu stādmateriālu un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa;
• jaunaudžu kopšanas cirtes, lai uzlabotu sugu sastāvu, palielinātu augšanas ātrumu un samazinātu rotācijas ilgumu;
• audžu savlaicīga kopšana noturības stiprināšanai dabisko traucējumu un ar tiem saistīto SEG emisiju mazināšanai;
• meža meliorācijas sistēmu atjaunošana un meža apsaimniekošanas intensificēšana mežos ar auglīgām pārmitrām augsnēm;
• trupes izplatības ierobežošanas pasākumi, tajā skaitā celmu apstrāde ar pergamentsēnes suspensiju pēc kopšanas un atjaunošanas cirtēm;
• degradētu kūdras atradņu rekultivēšana SEG emisiju mazināšanai;
• lauksaimniecības zemju apmežošana, veicinot Latvijai raksturīgu ekosistēmu atjaunošanu.