​​Pētījumu īstenoja LVMI Silava no 2019. - 2020. gadam.

Pētījuma mērķis: apzināt egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanas pasākumu efektivitāti, izvērtēt stumbra kaitēkļu savairošanās riskus dabas lieguma "Stiklu purvi" deguma teritorijā un tai pieguļošām mežaudzēm un izstrādāt priežu audžu tīkllapsenes savairošanās prognozes 2021. gadam.

Galvenās atziņas: Mizgraužu ierobežošanas pasākumi LVM Lubānas meža iecirknī sekmē vērtīgo egļu audžu saglabāšanu. Tikai 2 bojātas egles no apsekotajām 669 eglēm vērtīgās egļu audzēs atrastas 2019. gada rudenī. No 586 apsekotajiem kokiem vērtīgo egļu audžu parauglaukumos svaigi (2019. gada) Ips typographus bojājumi konstatēti tikai 1 eglē.

Dabas lieguma "Stiklu purvi" deguma teritorijā, stumbra kaitēkļu darbības rezultātā, novērota ļoti liela koku mirstība. 2019. gada vasarā koku mirstība parauglaukumos bija 8 %. Tā paša gada ziemā nokaltuši bija jau 29 % koku, bet 2020. gada augustā koku mirstība parauglaukumos bija 59 %.

Nokaltušajos kokos Stiklu purvu degumā dominē 3 agresīvas kukaiņu sugas (sugu grupa sveķotājsmecernieku gadījumā): galotņu sešzobu mizgrauzis Ips accuminatus, priežu lielais lūksngrauzis Tomicus piniperda, un sveķotājsmecernieki Pissodes spp. Dažos paraugos konstatēts priežu mazais lūksngrauzis Tomicus minor, bet priežu sešzobu mizgrauzis Ips sexdentatus konstatēts ārpus parauglaukumiem.

Egļu audžu veselības stāvokļa novērtēšanai no daudziem Eiropas kosmosa aģentūras Sentinel satelīta attēliem ieteicami divi satelītu attēlu indeksi- NDWI un DSWI.

Priežu audžu tīkllapsenes populācija 2020. gadā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem sarukusi. Tīkllapsenes savairošanās izdziest. Tikai 2 uzskaites laukumos ziemojošo kāpuru skaits ir nedaudz lielāks par 100 kāpuriem/ m², kas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā 2016. gada pavasarī. 2021. gadā priežu papildus defoliācija nav sagaidāma.