Oglekļa uzkrājuma novērtēšanai 27 bērza audzēs (bērzs audzes sastāva formula 4-9 vienības) vecumā no 122 līdz 146 gadiem ierīkoti 162 parauglaukumi. Pētījuma objektos audzes I stāva vidējais caurmērs, augstums un krāja sausieņos (damaksnī un vērī) ir attiecīgi 36,5 ± 1,6 cm, 28,7 ± 1,1 m un 248,7 ± 57,3 m³ ha^-1. Oglekļa uzkrājums augošu koku biomasā pieaug, palielinoties audzes vecumam no 21 līdz 80 gadiem (MSI datu analīze), tad stabilizējas un strauji samazinās vecajās audzēs, sasniedzot vidēji 2,4±0.26 t ha^-1 gadā vērī un damaksnī, un 1.9±0.20 slapjajā vērī; atšķirības no rādītājiem pieaugušās audzēs statistiski būtiskas. Noslēgta analīze par oglekļa uzkrājumu parastās priedes audzēs, konstatējot, ka kopējais uzkrātais oglekļa apjoms (dzīvā un nedzīvā koksne, augsne, zemsega) pāraugušās priežu audzēs (P 160 +) vidēji Dm un Nd ir 266.5 ± 19.4 un 290.0 ± 57.9 t ha^-1 un tas būtiski neatšķiras starp meža tipiem (p = 0.32). Vidējais ikgadējais oglekļa uzkrājums pāraugušās priežu audzēs Dm ir 1.51 ± 0.13 t ha^-1, bet Nd ir 1.61 ± 0.41 t ha^-1. Pāraugušās priežu audzēs Dm vidējais ikgadējais oglekļa uzkrājums samazinās vecākās audzēs.

Sagatavota pieaugumu mērījumu datu kopa, kurā bija 1118 bērzi ar caurmērs lielāks par 20 cm un kas izmantota augšanas gaitas modeļu papildināšanai, uzlabojot vecāku (>80 gadi) bērzu caurmēra pieauguma modeļa precizitāti.

Kompleksi novērtējot pieaugušo (MSI) un pāraugušo audžu (šī pētījuma) datu kopu, secināts, ka priežu audzēs atmirušās koksnes apjoms un tajā uzkrātais ogleklis nav atkarīgs no audzes šķērslaukuma un augstuma. Priežu audzēs damaksnī un niedrājā, apvienojot visus MSI priežu audžu datus ar pāraugušo priežu audžu datiem, pietiekami precīzi var modelēt atmirušās koksnes apjomu atkarībā no kokaudzes I stāva valdošās koku sugas vecuma.

Pieejamās zinātniskās informācijas un tās iespējamā pielietojuma analīze liecina, ka ir nozīmīgi sagatavot un realizēt šī pētījuma turpinājumu, iegūstot Eiropas mērogā jaunus, zinātniski pamatotus datus par oglekļa uzkrājuma dinamiku pāraugušās audzēs, īpaši uz kūdras augsnēm, un šādu audžu nomaiņas vecā mežā ietekmi uz oglekļa uzkrājuma dinamiku.

Pētījuma rezultāti prezentēti 3 konferencēs un 1 zinātniskajā rakstā.