Sakņu trupes, ko pamatā izraisa bazīdijsēnes sakņu piepe Heterobasidion annosum un celmene Armillaria spp., izplatības palielināšanās ir saistīta ar mežsaimniecības intensitātes pieaugumu. Iepriekš veiktajos pētījumos konstatēts, ka egles audzēs Latvijā trupējusi ir katra piektā nocirstā egle un sakņu trupes radītie zaudējumi galvenās cirtes aprites laikā var sasniegt vairāk nekā 4 tūkstošus eiro uz hektāra, bet vidēji sastāda 1050 eiro. Detalizēti pētījumi, lai noskaidrotu sakņu piepes izplatību pieaugušās priedes audzēs nav veikti. Meža ražību, kvalitāti un veselību iespējams paaugstināt, izmantojot pret sakņu piepi un celmeni rezistentu stādmateriālu. Tāpēc nepieciešams noskaidrot dažādu koku sugu un atšķirīgas izcelsmes stādmateriālu pret trupi izraisošām sēnēm. Sakņu piepes primāro izplatību ar bazīdijsporām iespējams ierobežot mežizstrādes laikā, apstrādājot svaigus celmus ar bioloģiskajiem vai ķīmiskajiem preparātiem, bet sekundāro izplatību ar ierobežot ar mežsaimnieciskiem paņēmieniem vai veicot celmu izstrādi. Lai novērtētu celmu izstrādes ietekmi uz vidi, kā arī analizētu augsnes apstrādes ietekmi uz Heterobasidion spp. izplatību uzsākti divi ilgtermiņa pētījumi. Latvijā veiktos pētījumos ir noskaidrots, ka bioloģiskie preparāti, kurus sastāvā ir lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea sporas nodrošina vairāk nekā 60 % efektivitāti veselu celmu aizsardzībā pret sakņu piepi. Tāpēc svarīgi izvērtēt trupējušas koksnes nozīmi saistībā ar sakņu piepes bazīdijsporu izplatību un trupējušu celmu apstrādes lietderību pēc galvenās un kopšanas cirtes saistībā ar patogēna sekundāro izplatību. Iepriekšējā piecgadē veiktajos pētījumos noskaidrots, ka mazu dimensiju celmi ir uzņēmīgi pret sakņu piepes infekciju, turpmāk plānots noskaidrot arī mazu dimensiju celma augstuma nozīmi sakņu piepes infekcijas izplatībā un lielās pergamentsēnas attīstībā celmu saknēs. Pielietojot celmu apstrādei rūpnieciski ražotos bioloģiskos preparātus, ilgtermiņā var tikt ietekmētas vietējo sēņu populācijas, tāpēc turpināts darbs, lai atlasītu efektīvus Latvijas izcelsmes lielās pergamentsēnes izolātus, kā arī izvērtēt ķīmisko līdzekļu pielietojuma efektivitāti. Jauni izaicinājumi fitopatoloģijā saistīti ar klimata pārmaiņām, kas ietekmē gan patogēnu, gan potenciālo saimniekaugu (tajā skaitā introducēto) bioloģiju.

Pētījumu pēc LVM pasūtījuma realizēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”,  laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. Pētījums īstenots LVMI Silava, vadošā pētnieka Tāļa Gaitnieka vadībā.