Projekta "Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte" pētījuma mērķis ir noteikt sakņu trupes izplatību ietekmējošos bioloģiskos un antropogēnos faktorus, lai izstrādātu rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai intensīvas mežsaimniecības apstākļos.

Starpziņojumā jau tika aprakstīta daļa iegūto rezultātu. Analizējot iegūtos datus, lai noteiktu dažādu provenienču priežu un egļu uzņēmību pret Armillaria spp., konstatēts, ka mazu dimensiju ar Armillaria spp. inficētas koksnes atliekas var būt potenciāls Armillaria spp. infekcijas avots. Tomēr, lai analizētu atšķirīgu priežu un egļu provenienču uzņēmību pret Armillaria spp., nepieciešams ilgāks inkubācijas periods par 12 – 15 mēnešiem.

Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionā sakņu piepe konstatēta 12,9% analizēto priežu audžu. Priežu audzēs, kuras raksturo augsts sakņu piepes infekcijas potenciāls ar Heterobasidion, inficētā platība var sasniegt piekto daļu no teritorijas.

Iegūtie dati priežu jaunaudzēs liecina, ka sakņu piepe ir sastopama gan dabiski, gan mākslīgi atjaunotās audzēs, audžu inficētību ietekmē iepriekšējās paaudzes inficēto celmu daudzums, kas arī nosaka Heterobasidion annosum genotipu skaitu un lielumu.

Divos analizētajos parauglaukumos trīs gadus pēc celmu inficēšanās Heterobasidion spp. micēlijs saglabājies 5% un 30% maza diametra (<10 cm="" eg="" u="" celmu="" bet="" vairs="" netika="" konstat="" ts="" prie="" celmos="" p="" gigantea="" ta="" 5="" un="" 10="" 30="" 40="" heterobasidion="" spp="" mic="" lijs="" atsevi="" os="" skuju="" koku="" sasniedzis="" celma="" sak="" kaklu="">

Lai novērtētu, kā celma augstums ietekmē Heterobasidion spp. infekcijas attīstību maza diametra (<10 cm="" prie="" u="" celmos="" tr="" s="" jaunaudz="" ier="" koti="" parauglaukumi="" noz="" ti="" 300="" koki="" n="" kam="" gada="" laik="" no="" celmiem="" tiks="" iev="" kti="" koksnes="" paraugi="" un="" analiz="" ta="" heterobasidion="" spp="" mic="" lija="" sastopam="" ba="" p="">

Uz pievešanas ceļiem atstāto egles mežizstrādes atlieku daudzums bija vidēji 2,25 m3 ha-1 krājas kopšanas cirtē un 5,23 m3 ha-1 galvenajā cirtē, no tā svaigu, trupējušu atlieku daudzums bija attiecīgi: 0,46 m3 ha-1 (20%) un 0,43 m3 ha-1 (8%).

Priedes koksnē bioloģisko (P. gigantea izolāti) un ķīmisko (urīnviela) preparātu apstrādes efektivitāte pret sakņu piepes sporu infekciju būtiski neatšķīrās. Egles koksnē 8 cm dziļumā nebija būtiskas atšķirības starp urīnvielas un P. gigantea izolātu efektivitāti pret Heterobasidion spp. P. gigantea izolāti bija būtiski (p<0,05) efektīvāki priedes koksnē, salīdzinot ar egles koksni.