Pētījuma mērķis ir noskaidrot pameža ietekmi uz biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu. Pētījumā veikti jaunaudžu kopšanas izmēģinājumi, salīdzinot 3 darba metodes. Pirmā darba metode paredz veikt jaunaudžu kopšanu, saglabājot pamežu. Otrā darba metode paredz pirms kopšanas izzāģēt visus pameža sīkkokus un krūmus, kuru caurmērs (D1,3) nepārsniedz 3 cm. Trešā darba metode paredz pirms kopšanas izzāģēt visus pameža sīkkokus un krūmus, kuru caurmērs nepārsniedz 5 cm. Pētījumā salīdzināts Timbear un John Deere 1070 E harvesteru ar paketējošo griezējgalvu darba ražīgums jaunaudžu kopšanā. Neatkarīgi no pameža esamības, Timbear ražīgums ir būtiski mazāks, nekā John Deere 1070 E ražīgums, kas saistīts ar ievērojami lielāku neefektīvi izmantotā darba laika īpatsvaru, veicot kopšanu ar Timbear. Šai mašīnai tiešais darba laiks (darba ciklu, kas noslēdzas ar kokmateriālu sagatavošanu kopējais ilgums) vidēji ir 57 % no kopējā darba laika un 88 % no produktīvā darba laika, bet John Deere 1070 E tiešais darba laiks ir 93 % no produktīvā laika un 76 % no kopējā darba laika. Timbear ražīgumu negatīvi ietekmēja arī tas, ka tehnoloģiskie koridori bija izvietoti neoptimāli – ik pēc 18 m, paredzot, ka šajos objektos strādās mašīna ar lielāku krāna izlici. Jaunaudžu kopšanā izmantojot Timbear harvesteru, statistiski būtiskas atšķirības (p < 0,05) tiešā darba laika patēriņā 1 koka apstrādei atkarībā no izvēlētās darba metodes netika konstatētas, bet, izmantojot John Deere 1070 E harvesteru, statistiski būtiskas atšķirības (p = 0,03) konstatētas starp 1. un 3. darba metodi. Salīdzinoši mazāk tiešā darba laika, nekā abās pārējās metodēs, 1. metodē patērēts, apstrādājot kokus, kuru D1,3 pārsniedz 7 cm. Salīdzinot ar Timbear harvesteru sagatavotā biokurināmā pašizmaksas aprēķinus darba metožu griezumā, secināts, ka vismazākā pašizmaksa ir biokurināmajam, kas sagatavots strādājot ar 1. darba metodi. Salīdzinot ar John Deere 1070 E harvesteru sagatavotā biokurināmā pašizmaksas aprēķinus darba metožu griezumā, vismazākā pašizmaksa ir biokurināmajam, kas sagatavots, strādājot ar 1. un 2. darba metodi. Pameža zāģēšanas pozitīvā ietekme uz harvestera ražīgumu izpaudās abos gadījumos, taču, ņemot vērā pameža zāģēšanas izmaksas, pozitīvs ekonomisks efekts nav novērojams. Kopumā ar Timbear izkoptās un pievestās audzēs konstatēts mazāk paliekošo koku bojājumi, nekā ar John Deere izkoptajā audzē. Bojājumu uzskaites datu analīze parāda, ka paliekošo koku bojājumi gan pēc kopšanas gan pievešanas konstatēti mazāk tajās platībās, kurās pamežs pirms jaunaudžu kopšanas uzsākšanas saglabāts. Būtiska darba metodes ietekme uz paliekošo koku bojājumiem vērojama audzē, kurā strādāja John Deere harvesters un pievedējtraktors. Vidējie darba ražīguma rādītāji John Deere 810 E pievedējtraktoram ir labāki, nekā Timbear pievedējtraktoram, kas saistīts ar lielāku kravas apjomu un labākiem ražīguma rādītājiem, tomēr objektīvu norāžu par to, ka Timbear pievedējtraktors tehniski būtu ar mazāku ražības potenciālu pētījumā nav iegūts. Salīdzinot divus biokurināmā piegādes scenārijus (veselu koku transports pie patērētāja un šķeldošana augšgala krautuvē) un pieņemot, ka pie vienām un tām pašām darba metodēm abu kopšanas tehnikas vienību sagatavoto sortimentu struktūra ir vienāda, kā ekonomiski pamatotāks biokurināmā scenārijs 1. un 2. darba metodei ir šķeldu piegādes scenārijs. 3. darba metodei rentabla var būt gan šķeldu, gan sīkkoksnes piegāde. Pētījumā secināts, ka pameža zāģēšanai pirms jaunaudžu kopšanas nav pozitīvas ekonomiskas ietekmes. Tieši pretēji, ekonomiski neizdevīgākais ir tradicionālais risinājums, kas paredz par 5,1 cm tievāku kociņu un krūmu izzāģēšanu pirms kopšanas. Ņemot vērā, ka pameža zāģēšanai ir neitrāla ietekme, lēmumu par šo darbu jāpieņem darbu izpildītājam, rēķinoties ar kopšanā nodarbināto operatoru kvalifikāciju, laika apstākļiem, darba apstākļiem, kā arī sagaidāmo sortimentu struktūru.