Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas pētījumu programma īstenota piecos etapos, katra etapa noslēgumā izvērtēti iegūtie rezultāti un izstrādāti priekšlikumi ražošanas pilnveidošanai. Daļa ziņojumā minēto rekomendāciju jau ieviestas praksē pētījuma izpildes laikā.

Pirmajā etapā (2016.) noskaidrots, ka ar ekskavatora kausu veidotās pacilās iestādītajiem kokiem attīstās spēcīgāka un vienmērīgāka sakņu sistēma. Neapstiprinājās hipotēze, ka pacilā iestādīta koka saknes attīstās tikai pacilā,– pētot sakņu izvietojumu noskaidrots, ka stāda saknes cauraug pacilas dubulto trūda slāni un sasniedz augsni zem tās 2.–3. gadā pēc iestādīšanas. Balstoties pētījuma atziņās, "Latvijas valsts meži" 2018. gadā uzsāka augsnes sagatavošanu pacilās ar ekskavatoru, kura strēlei uzmontēts rakšanas vai arī īpaši pielāgots pacilu veidošanas kauss.

Vērtēta meža atjaunošanas kvalitāte kūdreņos, apsekojot 5 un 10 gadus vecas stādītas un pašatjaunojušās jaunaudzes. Apstiprinājies, ka priedes atjaunošana kūdreņos iespējama tikai stādot, bet priedes pašatjaunošanās šajos meža tipos nenodrošina kvalitatīvu jaunaudžu izveidi. Sagatavots teorētiskais pamatojums mašinizētās stādīšanas izmēģinājumu veikšanai. Izanalizēta pieejamā zinātniskā literatūra par meža atjaunošanu un briežu dzimtas dzīvnieku postījumu mazināšanas iespējām.

Otrajā etapā (2017.) uzsākta izmēģinājumu stādījumu ierīkošana slapjaiņos, kūdreņos un āreņos, kas pabeigta trešajā etapā. Izmēģinājumu objektos stādījumi ierīkoti ar četru saimnieciski nozīmīgo koku sugu (priedes, egles, bērza un melnalkšņa) tirgū pieejamajiem stādiem, stādot tos pacilās, vagās un negatavotā augsnē. Uzsākts meža atjaunošanas darbu – stādīšanas un agrotehniskās kopšanas patērētā laika monitorings. Ierīkoti mašinizētās stādīšanas izmēģinājumu objekti. Veikti praktiskos izmēģinājumos balstīti aprēķini, kuros salīdzinātas mašinizētas stādīšanas izmaksas ar izmaksām, stādot skuju kokus ar ekskavatora kausu veidotās pacilās. Rudenī novērtēta mašinizēto un manuālo stādījumu kvalitāte. Balstoties izmēģinājumu laikā gūtajās atziņās, pētījuma pasūtītājs "Latvijas valsts meži" pieņēma lēmumu mašinizēto stādīšanu ieviest ražošanā.

Trešajā etapā (2018.) salīdzināti praksē reti lietoti meža atjaunošanas paņēmieni kūdreņos – mētru kūdrenī ar smiltīm ielabotās stādvietās iestādītas un iesētas priedes, bet platlapju kūdrenī ierīkots bērza, melnalkšņa un egles stādījums negatavotā augsnē. Ar rotējošo pacilotāju sagatavoto stādvietu kvalitāte atzīta par atbilstošu LVM prasībām. Uzmērīja  pētījuma 2. etapā ierīkotos eksperimentālos stādījumus, kuros salīdzina dažādu stādmateriāla un augsnes gatavošanas veida kombināciju meža atjaunošanas rezultātu. Balstoties gūtajās atziņās, pētījuma pasūtītājs "Latvijas valsts meži" pieņēma lēmumu uzsākt augsnes gatavošanu ar rotējošo pacilotāju meža tipos, kuros augsnes nestspēja to pieļauj.

Ceturtajā etapā  (2019.) veikta 2. etapa laikā ierīkoto eksperimentālo stādījumu uzturēšana, apsekošana, uzmērīšana. Pētīta augsnes temperatūra dažādi sagatavotās stādvietās un stādvietu izvietojuma ietekme uz augsnes temperatūru sakņu zonā. Novērtēta dažādu priedes aizsardzības metožu pret smecernieka un briežu dzimtas dzīvnieku nodarītajiem bojājumiem efektivitāte. Apstiprinājās pieņēmums, ka apstrāde ar aizsarglīdzekli Conniflex ir efektīva platībās, kurās priedes stādītas pacilās vai vagās sagatavotā augsnē. Noskaidrots, ka stādu apstrāde ar repelentu Trico pavasarī nepasargā kokus pret briežu dzimtas postījumiem nākamajā ziemā.

Piektajā etapā (2020.) aktualizēts zinātniskās literatūras apskats, apkopoti 2. etapa laikā ierīkoto stādījumu uzmērīšanas rezultāti, sagatavotas rekomendācijas stādvietas gatavošanas veida, sugas un stādu veida izvēlei dažādos meža tipos. Aprēķināta ekonomiskā efektivitāte dažādiem kokaudžu apsaimniekošanas scenārijiem kūdreņos. Noskaidrots, ka  no finansiālā viedokļa kūdreņos visizdevīgāk audzēt bērzu, ja ir iespējams nodrošināt tā pašatjaunošanos. Atsevišķos scenārijos pie 4,58 % diskonta likmes NPV ir pozitīva egles un bērza stādījumiem. Melnalkšņa audzēšanas rentabilitāte ir zema (zemi ieņēmumi no krājas kopšanas cirtēm, salīdzinoši mazs augstvērtīgo sortimentu iznākums galvenajā cirtē).

Pētījumu programmas ietvaros (2016.–2020.) vērtēts, kāda ietekme ir mežsaimnieciskajai darbībai uz pārnadžu nodarītu bojājumu apjomu un intensitāti mežaudzēs.   Darbības ietekme izvērtēta nogabalu, blakus esošo nogabalu un 100 ha poligonu līmenī, izmantojot Nacionālā meža monitoringa apsekojumu rezultātus. Secināts, ka priežu, egļu un apšu jaunaudzēs agrotehniskā kopšana un kopšanas cirtes palielina pārnadžu bojājumu risku, jo samazinās pieejamās dabiskās ziemas barības bāze, ko lielākoties nodrošina lapu koki un krūmi. Egļu jaunaudzēs, kas atrodas staltbriežu blīvi apdzīvotās platībās, būtiski kopšanas darbus plānot savlaicīgi, lai sekmētu zaru saglabāšanos stumbra apakšējā daļā, tā nodrošinot stumbra mizas aizsardzību, līdz koku augstums jaunaudzē pārsniedz 3 m. Teritorijās, kurās ir liels aļņu populācijas blīvums, kvalitatīvas apšu audzes iespējams izaudzēt, vienīgi izmantojot stumbru individuālos aizsardzības līdzekļus. Teritorijās, kur dominē briestaudzes un vecākas audzes, koku bojājumu risks jaunaudzēs var būt augstāks. Savukārt palielināts cirsmu īpatsvars un jaunaudžu koncentrēšana palielina pārnadžu vides ietilpību, tā palielinot bojājumu risku jaunaudzēs šajās teritorijās.