Pētījuma “Koku stumbru aizsardzība ar aizsargspirālēm” mērķis noskaidrot aizsargspirāļu un repelenta „WŐBRA” noturību mainīgos vides apstākļos, to kalpošanas efektivitāti koku aizsardzībā pret briežu dzimtas dzīvnieku radītiem mizas bojājumiem, tostarp iespējamo ietekmi uz augošo koku stumbru kvalitāti, koku veselību, kā arī aizsardzības metožu izmaksas salīdzinājumā ar platības iežogošanu. Izvirzīti sekojoši pētnieciskie uzdevumi:

novērtēt:

salīdzināt izmaksas individuālu koku aizsardzības līdzekļu izmantošanai un platības iežogošanai.

Pētījumi veikti 2010.-2014. gadā ierīkotos eksperimentālajos izmēģinājumu nogabalos un kokaudzēs saimnieciskajos mežos, kur 2015., 2017., 2019. gadā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – preparātu WŐBRA un plastikāta spirālēm, aizsargāti priežu stumbri. Pētīts kā plastikāta caurules un WŐBRA, kas uzlikti uz priežu stumbriem, lai ierobežotu briežu dzimtas dzīvnieku nodarītos postījumus, ietekmē kreves mizas veidošanos un koku augšanu. Pētītas plastikāta cauruļu mehānisko īpašību izmaiņas un aizsardzības efektivitāte. Noskaidrots, ka aizsargspirāļu un repelenta WŐBRA pasargā priežu stumbrus no briežu dzimtas dzīvnieku nodarītajiem bojājumiem. Preparāts WŐBRA darbojas vismaz divus gadus, vēlāk ar to apstrādātie koki vairs nav atpazīstami, tāpēc nevar spriest par tā efektivitāti. Stumbri, uz kuriem aizsargspirāles uzliktas pirms desmit gadiem, ir ar kompaktākam mieturu vietām, nekā neaizsargātie koki. Pārbaudāma tendence, ka ar aizsargspirālēm aizsargātie koki veido nedaudz mazākus ikgadējos pieaugumus nekā aizsargātie. Spirāļu uzlikšana neietekmē kreves mizas veidošanos. 4 Priežu stumbru aizsardzība jāveic kamēr koki saniez 6 m augstumu. aizsargspirāles nav atkārtoti izmantojamas, jo jau trešajā gadā pēc uzlikšanas tās lūzt, piecus gadus pēc uzlikšanas puse uzlikto spirāļu ir trauslas. Zem caurspīdīgām aizsargspirālēm vasarā veidojas izsvīdums, sakrājas nobiras, aug aļģes un veidojas dzīvotne dažādiem kukaiņiem. Zem spirālēm dzīvojošie kukaiņi nebojā priežu stumbrus. Zem spirālēm esošas kūniņas neiznicina putni – spirāles sekmē kukaiņu, putnu barības bāzes, vairošanos. Iežogošana ir lētāka nekā individuālo aizsarglīdzekļu izmantošana, ja uz 1 ha iežogojamās platības perimetrs ir mazāks kā 1000 m un platība ir vismaz 6,08 ha (rēķinot pēc 2020.gada cenām).

Pētījumus pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma veica LVMI Silava pētnieku komanda vadošās pētnieces Dagnijas Lazdiņas vadībā.