Pētījumu programmas mērķis: nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku augšanas apstākļu uzlabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumā vērtēta koksnes pelnu izmantošana egles briestaudzēs kūdreņos, āreņos un sausieņos, amonija nitrāta izmantošana priedes, egles un bērza briestaudzēs, kā arī vidēja vecuma audzēs un jaunaudzēs, paredzot atkārtotu mēslojuma ienešanu pēc katras kopšanas cirtes. Tāpat aplūkota kompleksa amonija nitrāta un koksnes pelnu izmantošana priedes, egles un bērza audzēs kūdreņos, āreņos un slapjaiņos, kā arī amonija nitrāta un koksnes pelnu izmantošana selekcijas izmēģinājumu stādījumos. Pētījumā vērtēta arī mēslojuma ietekme uz ūdens ekoloģiskās kvalitātes indikatoriem.

Visos izmēģinājumu variantos, izņemot audzes, kur augšanas gaitu būtiski ietekmēja dabiskie traucējumi, mēslojums jau pirmajos 2-3 gados nodrošināja būtisku krājas papildpieaugumu, salīdzinot ar kontroles platībām. Visstabilākie (neatkarīgi no meža tipa, koku dimensijām un attāluma starp kokiem) krājas papildpieauguma rādītāji bija priedei, bet egles audzēs papildpieaugums veidojās kūdreņos, kur ienesti koksnes pelni, un āreņos un sausieņos, kur ienests komplekss mēslojums.

Tikai vienā platībā, kur izmantoti koksnes pelni, konstatēts lielāks atsevišķu auglīgām augsnēm raksturīgu sugu projektīvais segums. Kūdreņos, kur mēslojums ienests pirms 5 gadiem, konstatēts lapu laukuma indeksa vērtības pieaugums. Izmantojot slāpekļa mēslojumu, 2-3 gadu laikā, noskatoties uz krājas papildpieauguma veidošanos, nav konstatēta būtiska mēslojuma ietekme uz zemsedzes veģetāciju, lapu laukuma indeksu un fotosintētisko aktivitāti. Jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs slāpekļa mēslojums, iespējams, radījis labvēlīgākus apstākļus graudzālēm un nitrofilajām augu sugām, tomēr ietekme nav statistiski būtiska.

Slāpekļa mēslojuma izkliedēšana īslaicīgi palielina slāpekļa saturu gruntsūdeņos, taču jau 2 mēnešu laikā slāpekļa saturs ūdenī samazinās, pietuvojoties kontroles līmenim. Pētījumā nav konstatēta būtiska mēslojuma ietekme uz ķīmisko elementu saturu augsnē un zemsegā, turpretim skujās palielinās slāpekļa, kālija un fosfora saturs, uzlabojot audzes nodrošinājumu ar barības vielām.

Ātraudzīgo un introducēto koku sugu krājas papildpieaugums pēc slāpekļa mēslojuma un koksnes pelnu ienešanas vērtēts meža selekcijas izmēģinājumu stādījumos, lauksaimniecības zemju apmežojumos, rekultivētos izstrādātos kūdras karjeros un kokaugu stādījumos minerālaugsnēs bijušajās lauksaimniecības zemēs. Ārpus meža zemēm mēslojums izmantots jaunaudzēs. Pētījumā iegūtas atziņas par priedes, bērza, alkšņu, apses un papeles hibrīdu augšanu pēc augsnes ielabošanas ar koksnes pelniem, kā arī ienesot minerālmēslus vai koksnes pelnus un minerālmēslojumu. Mēslotajās jaunaudzēs, neatkarīgi no mēslojuma veida, koki garāki un ar resnākiem stumbriem nekā kontroles platībās. Slāpekļa minerālmēslojuma ieneses kopā ar koksnes pelniem efekts ir mazāk izteikts, un tas novērojams galvenokārt ātraudzīgajiem starpsugu hibrīdiem. Pelni nodrošina būtisku papildpieaugumu rekultivējamās platībās kūdras laukos, kā arī ātraudzīgo apšu hibrīdu un alkšņu hibrīdu stādījumos. Ar slāpekli mēslotajās platībās kokaugu stādījumos pieaug nitrofilo sugu izplatība. Būtiski lielāka fotosintētiskā aktivitāte konstatēta alkšņu hibrīdiem mēslotajās platībās, pārējos izmēģinājumu variantos krājas papildpieauguma veidošanās saistīta ar kopējās fotosintezējošās biomasas palielināšanos, lai gan šī sakarība ir vāji izteikta.

Pētījumu programmas publicitātes darbības īstenotas dažādos virzienos, organizējot tematiskus informatīvos pasākumos, publicējot populārzinātniskus rakstus un sniedzot intervijas nozarei un plašākai auditorijai adresētos izdevumos, apkopojot gūtās atziņas zinātniskos rakstos un sniedzot ziņojumus vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, piedaloties radio un televīzijas raidījumos, kā arī publicējot pētnieku veidoto video sižetus. Pētījumu programmas noslēgumā, par katru no pētījuma darba uzdevumu grupu sagatavota faktu lapa un nozīmīgākās pētījumu atziņas apkopotas monogrāfijā. Studējošie, citu augstskolu mācībspēki un akadēmiskais personāls iesaistīti pētījuma ietvaros organizētajās īstermiņa zinātniskās izpētes misijās.

Pētījuma pārskatā ietvertas rekomendācijas mēslojuma izmantošanai mežā, tajā skaitā ieteikums izmantot slāpekļa mēslojumu priedes un bērza briestaudzēs un koksnes pelnus egles briestaudzēs kūdreņos, ja pelnu ražotāji un piegādātāji var nodrošināt atbilstošu pelnu kvalitāti. Tāpat, ja pelni pēc apstrādes ir piemēroti izkliedēšanai mežā, tos var izmantot kopā ar amonija nitrātu āreņos, slapjaiņos un sausieņos, lai palielinātu mēslojuma efektivitāti.

Nākotnes pētījumu vērtējumā izcelta nepieciešamība turpināt ietekmes uz vidi monitoringu jau ierīkotajos izmēģinājumu objektos, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem par mēslojuma ilgtermiņa ietekmi; jānovērtē kumulatīvais krājas papildpieaugums izpētes objektos un to ietekmējošie faktori; jāveic mēslojuma izmantošanas efekta novērtējums ražošanas mēroga izmēģinājumos; jāizstrādā vienkārša un lēta metode nodrošinājuma ar barības vielām raksturošanai; jāierīko kompleksa mēslojuma (NP un NPK) izmēģinājumi, lai palielinātu mēslojuma efektivitāti mistrotās un egles audzēs; jāpilnveido augsnes ielabošanas metodes (pamatmēslojuma deva un ietekmes ilgums, papildmēslojuma ienešanas periodiskums un deva); rekomendācijas mēslojuma, tajā skaitā koksnes pelnu un atsevišķu mikroelementu pielietošanas, rekultivējot degradētas teritorijas un apmežojot lauksaimniecībā neizmantojamās zemes.

Pētījums īstenots pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma, LVMI "Silava" vadošā pētnieka Anda Lazdiņa vadībā.