Pētījumā noskaidrots Bracke C 16. b griezējgalvas ražīgums, izmantojot pilnveidotas darba metodes un nosacījumus par nozāģējamo koku izvēli. Tradicionālā darba metode ir individuālu koku izkopšanai, kad vispirms paralēli tehnoloģiskajam koridoram abās pusēs no harvestera izzāģē slejas, kurās novieto savāktos kokus. Pēc sleju izzāģēšanas izkopj atlikušo audzes daļu starp slejām. Vienkāršajā simetriskajā darba metodē ik pēc 2 - 3 m abās harvestera pusēs paralēli tehnoloģiskajam koridoram izzāģē vidēji 1 - 1,5 m platas taisnas paralēlas slejas, kurās nokrauj izzāģētos kokus. Atšķirībā no pirmās darba metodes, slejas ir izvietotas blīvāk un neveic kopšanu starp slejām. Kompleksajā simetriskajā metodē slejas veido vidēji ik pēc 5 - 6 m, vispirms paralēli tehnoloģiskajam koridoram uz abām pusēm no harvestera izzāģējot slejas, kurās nokraut sortimentus un tad tajā pašā vietā 45 grādu leņķī uz abām pusēm no pirmās slejas izzāģē vēl 2 slejas, kurās iegūto materiālu nokrauj pirmajā slejā. Pētījumā konstatēts, ka jaunaudžu kopšanā ar Bracke C16.b vidējais produktīvā un tiešā darba laika īpatsvars lielāks, salīdzinot ar citām izmēģinājumos izmantotajām mašīnām, kas skaidrojams ar to, ka ar Bracke C16.b neveic atzarošanu. Izvērtējot darba rezultātus, konstatēts, ka, izmantojot 3. darba metodi, pieaugot vidējā koka caurmēram un vidējā koka augstumam, visstraujāk pieaug darba ražīgums uz 1 ber. m³ produktīvajā darba stundā. Vidēji 1 ber. m³ sagatavošanai patērē 14 min. tiešā darba laika. Trešā metode pielietojama tajos gadījumos, kad nozāģējamo koku skaits ir salīdzinoši liels, bet koku dimensijas mazas. Otrajai darba metodei ir priekšrocības lielāku un retāku koku zāģēšanā. No izmēģinājumos izkoptām jaunaudzēm pievesta izvesti 952 m³ biokurināmā. Pievešanas apstākļi bija ļoti labi un pievešanas ražīgums būtiski lielāks, nekā pirms tam, veicot pievešanu rudenī koptajās audzēs Skrīveru un Koksnes apkārtnē. Šie rezultāti norāda uz vēl vienu Bracke C16.b griezējgalvas un tai līdzīgo iekārtu, kas gatavo tikai biokurināmā sortimentu, priekšrocību – nav jāsteidzas ar apaļkoku izvešanu no audzes, bet var sagaidīt tam labāko laiku, būtiski samazinot zudumus un palielināt pievešanas ražīgumu. Vidējais kravas iekraušanai patērētais laiks bija 13,4 min., bet izkraušanai – 4,2 min. Kopā vienas kravas iekraušana un izkraušana aizņēma vidēji 27 min.

Strādājot ar 1. darba metodi, izmaksas uz 1 ber. m3 šķeldu pie vidējiem izmēģinājumos iegūtajiem nozāģēto koku caurmēra rādītājiem ir 10,14 EUR; Strādājot ar 2. un 3. darba metodi, izmaksas uz 1 ber. m3 šķeldu ir 11,84 EUR un 11,90 EUR. Izmaksu palielinājums, strādājot ar 2. un 3. darba metodi, saistīts ar vidēji par 1 cm mazāku vidējā koka caurmēru izmēģinājumos. Ieņēmumu un izdevumu analīze parāda, ka visām 3 darba metodēm ienākumi pārsniedz izdevumus, ja vidējā nozāģētā koka krūšaugstuma caurmērs nav mazāks par 8 cm. Komplekso shematisko kopšanu (3. metodi) izdevīgāk pielietot biezās, nekoptās audzēs, sleju izzāģēšanu (2. metode) izdevīgāk veikt retākās lielu koku audzēs. Tradicionālā metode ir izdevīgāka dabiski atjaunojušās lapkoku audzēs, kur koki aug puduros un kopšanā jāizzāģē daļa nopuduros augošajiem kokiem, līdz ar to sleju ierīkošana nav efektīva.